Valsts kancelejai ir aizdomas, ka citi neiet uz darbu.
Latvijas ierēdņi grasījās doties atvaļinājumā? Lai nu kā - Valsts sekretāru sanāksmē nāca klajā ar jaunu uzdevumu!
Visām Latvijas ministrijām līdz 2023. gada 15. augustam lika iesniegt Finanšu ministrijai (VNĪ) anonimizētus ministriju darbinieku ikdienas apmeklējuma datus no iekšējām apmeklējuma un drošības sistēmām par 2023. gada pirmo pusgadu, nodalot tos no pakalpojuma sniedzējiem un ārējiem apmeklētājiem.
Par informācijas vākšanu atbildīga ir valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi"
"Tika konstatēts, - izsakās Valsts kanceleja Jāņa Citskovska vadībā, -ka publiski pieejamajos datu avotos nav pieejama visa konceptuālā ziņojuma izstrādei nepieciešamā informācija par lietotajiem nekustamajiem īpašumiem. Ņemot vērā apstākli, ka, lai pieņemtu uz datiem balstītus lēmumus, ir nepieciešama precīza informācija un to, ka Valsts kancelejai un VNĪ nav informācijas par valsts tiešās pārvaldes iestāžu lietoto nekustamo īpašumu noslodzi, ir nepieciešams iegūt informāciju par ministriju darbinieku ikdienas apmeklējumu un faktisko biroju noslodzi".
Rīkojums izdots ne velti – tiks samazināta amatpersonu aizņemtā platība.
Valsts kancelejai līdz 2023. gada 1. oktobrim ir uzdots izstrādāt un finanšu ministram noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu par valsts tiešās pārvaldes iestāžu biroja telpu optimizācijas iespējām.
No 1. jūnija, par 600 eiro mēnesī palielināta Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska alga, liecina Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") izdotais rīkojums. Tas nozīmē, ka līdzšinējās algas – 5000 eiro – vietā tagad valsts galvenā ierēdņa mēnešalga sasniegs 5600 eiro mēnesī. Līdzīgā rīkojumā pērnā gada vasarā valsts galvenā ierēdņa alga tika noteikta 5000 eiro.