Šuvajevs: Stambulas konvencija parāda sabiedrībai, ka risinām vardarbību ģimenē

Vaicāts par atsevišķu deputātu aktualizēto jautājumu par vārda "dzimums" definīciju konvencijā, Valainis uzsvēra, ka ir nepieciešams, "lai ap šo dokumentu vērptās politiskās intrigas, paziņojumi, šaubas un bailes tiktu noņemtas nost".

Svarīgi, lai sabiedrībā būtu vienota izpratne par konvenciju, tāpēc jābūt pilnai pārliecībai, ka tā atbilst Satversmei. Šodien pārrunāti priekšnoteikumi, lai šāda skaidrība arī būtu, lai noņemtu citu politisko spēku bažas, ka "kaut kas nav kārtībā", pauda Valainis.

"Īpaši pēdējā laika notikumi ļoti, ļoti spilgti ilustrē problēmu, arvien vairāk noņemot šo jautājumu nost - vai ir vai nav vajadzīga konvencijas pret vardarbību pret sievietēm apstiprināšana," akcentēja ZZS frakcijas vadītājs.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) ļoti pozitīvi vērtē, ka trīs partijas ir atradušas veidu, "kā šo ļoti saprātīgo starptautisko tiesību dokumentu padarīt par normu".

Lībiņa-Egnere arī atzīmēja, ka tas, ar ko daļai cilvēku asociējas Stambulas konvencija, nemaz nav konvencijas saturā. Arī ZZS un "Progresīvie" šodien informēja, ka ir iepazinušies ar šo dokumentu un zinot, ka tas palīdzēšot novērst vardarbību pret sievietēm un meitenēm, pastāstīja tieslietu ministre.

"Mēs ar meklējam ceļus, kā uzrunāt saistībā ar šo jautājumu izskanējušās bažas, kuras Satversmes tiesa (ST) ir ļoti labi atspēkojusi savā spriedumā," sacīja ministre. To varot atrisināt vai nu ar pievienotu deklarāciju vai pašā likumā ar atsaucēm ST spriedumu, sacīja Lībiņa-Egnere.

"Progresīvo" deputāte Antoņina Ņenaševa arī pozitīvi novērtēja, ka šodien tika apspriests jautājums par risinājumiem, lai novērstu vardarbību. It īpaši šim jautājumam uzmanību liek pievērst otrdienas traģiskā ziņa, ka pazudusī meitene Justīne atrasta nonāvēta. Tas vēlreiz parāda, ka valsts nav izdarījuši savu mājasdarbu vardarbības mazināšanā, uzskata Ņenaševa.

JV politiķe Siliņa uzsvēra, ka visas trīs partijas bija pozitīvi noskaņotas virzīties tālāk ar Stambulas konvencijas ratificēšanu.

Pie konvencijas teksta varētu pievienot atsevišķu deklarāciju, līdzīgi kā to ir darījušas daudzas citas Eiropas valstis, atzīmēja Siliņa. Deklarācijā tiktu nodefinētas valsts vērtības un principi un "rāmis, ko paredz Satversme".

Tālāk likuma tekstā tiktu skaidrots, cik lielā mērā konvenciju pieņemam, sacīja labklājības ministre. Atbildot uz jautājumu par iespējamām atrunām, Siliņa uzsvēra, ka par nekādām atrunām pašlaik nav runāts.

Tā kā konvencijā "nav nekas runāts par nekādiem "dzimumiem", - to saskata tikai tie cilvēki, kas to grib tur ieraudzīt -, tad mēs vienkārši izskaidrotu, ka mēs nepārkāpjam nekādā gadījumā Satversmē ietvertos principus", akcentēja JV politiķe.

Siliņa uzsvēra, ka līdz ar konvencijas ratifikāciju ir vēl darāmie darbi, tajā skaitā, lai sekotu, kas notiek ar cietušajiem, vai viņi saņem nepieciešamo atbalstu. Labklājības ministrija jau ir virzījusi papildu dzīvokļu izveidi krīzes situācijām un var spriest par šīs programmas paplašināšanu.

Tāpat svarīgi izveidot pašlaik Latvijā nepastāvošu centru vardarbībā cietušajām personām, kā arī nodrošināt, lai izvarošanas upuri uzreiz saņemtu ekspertīzes slēdzienu, lai viņiem nebūtu jāiziet atkārtota viktimizācija, vērsa uzmanību ministre.

""Progresīvie" redz, ka jautājumi par vardarbību pret sievietēm un ģimenē kopumā iegūst lielāku rezonansi," sacīja "Progresīvo" līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Andris Šuvajevs. Partija pozitīvi vērtē, ka iezīmējusies virzība uz Satversmes konvencijas ratifikāciju, atzīmēja Šuvajevs.

Tomēr paralēli "Progresīvie" ir izplatījuši paziņojumu, ka Stambulas konvencija Latvijai būtu jāratificē "bez atkāpēm".

"Daudzus gadus Latvijas iedzīvotāji klausās tukšas runas par to, ka ir jāaptur vardarbība pret sievietēm. Nogalinātā sieviete Jēkabpilī, vardarbīgā nāvē mirusī septiņgadīgā Justīne no Rogovkas. Šīs ir traģēdijas, kuras nedrīkst atkārtoties. Stambulas konvencijas ratifikācija ir būtisks signāls sabiedrībai, ka politiķi ir gatavi risināt vardarbību ģimenē," izteicās Šuvajevs.

""Progresīvie" uzskata, ka katrai pašvaldībai ir jāpiedāvā iedzīvotājiem iespēju vajadzības gadījumā patverties anonīmā krīzes dzīvoklī. Turklāt valsts budžetā un arī pašvaldību budžetos ir jāparedz līdzekļi, lai ieviestu konvencijā nostiprinātos pasākumus. Šis nepārprotami ir arī ekonomisks jautājums, jo vardarbība ne tikai izposta ģimenes, bet arī rada papildu izmaksas upurim: izdevumi jaunas dzīvesvietas īrēšanai, medicīniskie izdevumi, tiesāšanās izdevumi," pausts partijas paziņojumā.

Šodien notika jau trešās Ministru prezidentu prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) rosinātās tematiskās partiju sarunas, kurās piedalās JV, ZZS un "Progresīvo" pārstāvji.

Uz sarunām aicinātas arī "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA), bet abi šie spēki tikšanās boikotē, jo ir pret koalīcijas paplašināšanu.

Kā ziņots, pašlaik valdošajā koalīcijā strādā JV, NA un AS, taču pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam, Kariņš ir sācis sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar ZZS un "Progresīvajiem", kam NA un AS iebilst.

Kariņš jau iepriekš tika izteicies, ka vēlas koalīcijas paplašināšanu, lai panāktu raitāku darbu skolu tīkla sakārtošanā, veselības aprūpes situācijas uzlabošanā, darbaspēka jautājumos, valsts kapitālsabiedrību virzīšanā uz biržu un sociālajos jautājumos, proti, nepieciešama Stambulas konvencijas ratifikācija "kā simbolisks, bet dziļi nozīmīgs Saeimas žests" un Satversmes tiesas lēmuma izpilde, kas saistās ar kopdzīves regulējumu.