«Tās ir svingeru padarīšanas, tur nevar līdz galam izsekot, kurš ir gultā»

Pēdējā Saeimas plenārsēdē deputāti izskatīja opozīcijas priekšlikumu par neuzticības izteikšanu premjeram Kariņam. Neuzticības izteikšana Ministra Prezidentam nozīmē visas valdības demisiju. Kaut gan visiem bija skaidrs, ka pagaidām Kariņam demisija nedraud, debates par šo opozīcijas lēmuma projektu turpinājās gandrīz 2 stundas. Opozīcijas deputāti izmantoja arī iespēju paironizēt par premjera mēģinājumu “paplašināt koalīciju” no trim partnerim līdz pieciem partnerim.

«Es negribu līst jūsu lietās, un viss. Kā jūs tai gultā tās vietas maināt – tas, kā saka, svingeru padarīšanas, tur nevar līdz galam izsekot, kurš ir gultā, kurš ir blakus gultai. Bet ņemiet to kontroli savās rokās! Vai nu jūsu vadāt, bet tad pasakiet, kuri ir tie ministri, kas netiek galā ar pienākumiem, un izmetiet viņus, nevis tā, ka viņi paši atkāpjas, vai arī atkāpieties pats, ja jūs nevarat pa vienam viņus izmest ārā. Tā ir tā galvenā lieta, kas šodien ir vajadzīga. Jo, ja gadījumā tas viss, kā saka, tusiņš, kas tagad notiek, – valdības atkāpšanās, neatkāpšanās, jaunas veidošana – paliks līdz rudenim, tad, zināt, kas notiks? Tas traģiskākais, ka budžetu veidos nevis politiķi, bet veidos lielā mērā ierēdņi, jo visi ministri, kas dzīvo uz koferiem, kuri domā, ka viņus atlaidīs, varbūt viņiem nebūs vietu jaunā valdībā, viņi nestrādās. Tā ir tā realitāte. Vai nu ministram ir mandāts un viņš strādā, un viņš atbild par savu darbu personīgi, vai arī viņš nestrādā”, - paziņoja frakcijas “Latvija pirmajā vietā” vadītājs Ainārs Šlesers.

Tēmu par “smalkam” attiecībām koalīcijas partneru starpā turpināja arī vēl vienas opozīcijas frakcijas – “Progresīvie”, - vadītājs Kaspars Briškens:” Mēs, PROGRESĪVO frakcija, neesam nekādi attiecību terapeiti. Tomēr jau decembrī mēs norādījām uz sarkanajiem karogiem šajās politlaulību attiecībās. Šīs attiecības sākās ar ultimātiem un pašapmānu, un izskatās, ka šīs attiecības varētu beigties ar greizsirdību un nespēju atzīt savus trūkumus. Līdz ar to PROGRESĪVO balsojumu motivācija šodien ir vienkārša. Tāpat kā koalīcijas partijas acīmredzami neuzticas viena otrai, arī mēs balsosim par neuzticības izteikšanu šai koalīcijai. Un tas nav tāpēc, ka mēs vēlētos vīt kādas politiskas intrigas. Mēs vienkārši norādam uz visiem jau acīmredzamo – šī koalīcija nav rīcībspējīga. Šis trīskāju veidojums ir par šauru un nespēj nonākt līdz uzvarām.

Pēdējā mēneša laikā mēs esam vairāk dzirdējuši par iekšējām koalīcijas drāmām nekā visa šī pusgada laikā par ekonomikas transformāciju. Es noteikti varētu veltīt arī atlikušo runas daļu, lai izklāstītu neskaitāmās šīs koalīcijas neizdarības, bet es to atstāšu citiem runātājiem. Tā vietā es vēlos pretnostatīt pašreizējo koalīciju un tās neizdarītos mājasdarbus tādai potenciāli dinamiskai, citai valdībai, kas nostādītu idejas virs krēsliem un vienlaikus, kam būtu skaidri risinājums pieciem galvenajiem Latvijas šodienas izaicinājumiem.

Prioritāte numur viens – jauns ekonomikas attīstības modelis. Ilgu laiku Latvijas politikā valdīja mīts, ka konkurētspēja ir sasniedzama ar lētu resursu tranzītu, ar Austrumu finanšu ofšoru, ar izejvielu eksportu, ar zemām, bet vienlaikus ar augstiem nodokļiem apliktām darba algām un aklu paļaušanos uz to, ka tirgus jau visu sakārtos. Laiks ir visu salicis savās vietās. Mēs daudzās nozarēs muļļājamies uz vietas, kamēr citas valstis mērķtiecīgi atbalsta savus eksporta un tehnoloģiju līderus. Tā vietā arī mums ir jāizvēlas skaidras prioritātes un skaidras specializācijas jomas. 328 vienlaicīgas prioritātes ir pazīme, ka īstu prioritāšu nav. Lai mēs sasniegtu izcilību, arī mums ir jāspecializējas noteiktās eksporta un augstas pievienotās vērtības nišās, nevis visur un vienlaicīgi. Latvijai ir vairākas iespējas, no kā izvēlēties. Tās var būt saules paneļu ražošana, vēja turbīnu komponenšu ražošana, komplektēšana, inovatīvu koksnes, būvniecības materiālu un produktu ražošana gan pašmāju tirgum, gan eksportam. Tās var būt ūdeņraža bateriju tehnoloģijas, robotika, mākslīgais internets, kiberdrošība.

Uzvar tie, kas drosmīgi specializējas un mērķtiecīgi investē, bet zaudē tie, kas cer uz brīnumu un izmisīgi baidās kļūdīties.”