Izteiktas prognozes, kāda ietekme būs Latvijas EP deputātu skaita palielināšanai

Sabiedrība
LETA 15:44, 13.06.2023 0

Ja tiks pieņemts lēmums palielināt Eiropas Parlamenta (EP) deputātu skaitu atsevišķām dalībvalstīm, tostarp Latvijai, tad būtiskākās izmaiņas tas nesīs jautājumu loka aptveršanai EP komitejās, sacīja aptaujātie EP deputāti no Latvijas.

 
Foto: LETA

Pašlaik Latvijai ir astoņi deputāti no 705, līdz ar to tieši parlamenta balsojumos Latvijas deputātu ietekme ir visai maza, taču komitejās, kurās notiek darbs pie lēmumu projektiem, iespējas ietekmēt balsojumus jau ir būtiskākas, pauda deputāts Ivars Ījabs (AP). Lielākā problēma pašlaik ir, ka mazā deputāta skaita dēļ Latvija nevar nodrošināt darbu visās vairāk nekā 20 parlamenta komitejās, jo katrs deputāts parasti var piedalīties divās. Šī iemesla dēļ Latvijas deputātiem nav iespējams aptvert visu jautājumu loku, par kuriem tiek lemts, piemēram, zivsaimniecības jautājumi, kas Latvijai ir būtiski.

Savukārt Roberts Zīle (NA) uzsvēra, ka deputāta ietekme un spēja pārliecināt ir svarīgāka par vietu skaitu parlamentā, īpaši jau Latvijas gadījumā.

Gan Ījabs, gan Zīle uzsvēra, ka jautājums par deputātu skaita palielināšanu Latvijai vēl nav pieņemts. Pozitīva EP lēmuma gadījumā Eiropas komisijai ir jārada likumdošanas iniciatīva, ko tālāk virzīs uz Eiropas Padomi, kas šo jautājumu varētu skatīt pēc vasaras brīvdienām, turklāt plenārsēdē piedalās arī pārvalstu sarakstu pārstāvji no politiskajām grupām, un viss vēl var mainīties.

Latvijas deputātu skaita palielināšana diezgan būtiski ietekmēs balsu skaitu, kuru nepieciešams saņemt Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, sacīja Nils Ušakovs. Iepriekšējās EP vēlēšanās 5% barjera, kas darbojas Saeimas vēlēšanās, EP vēlēšanās nestrādājot, jo līdz šim bija nepieciešams saņemt vismaz 8% vēlētāju balsu, lai iegūtu vienu deputāta mandātu. Tagad šis slieksnis pazemināsies, tuvojoties 5%. Lai saraksts iegūtu divas vietas, bija vajadzīgas vairāk nekā 18% balsu, tagad šis skaits varētu būt tuvu 15%, lēš Ušakovs.

Eiroparlamentāriete Dace Melbārde (NA) pastāstīja, ka attiecībā uz vietu skaitu palielinājumu valstīm EP tiek skatīti četri scenāriji, un dalībvalstu vidū neesot vienprātības par labāko no tiem. Ir vairākas valstis, kurās dominē viedoklis, ka ir jāsaglabā 705 vietu skaits, un tā ietvaros jāpārdala balsis par labu Spānijai, Nīderlandei un Īrijai, kurās būtiski pieaudzis iedzīvotāju skaits. Tas nozīmē, ka Lietuvai un vēl trim valstīm vietu skaits parlamentā samazinātos, skaidroja politiķe.

Tāpat tiek uzskatīts, ka neko nevajag mainīt. Kā mazāk reālu iespēju apskata scenāriju, kurā vietu skaitu EP varētu palielināt līdz 723 vietām. EP Konstitucionālajā komitejā vakar nobalsoja par 716 vietu scenāriju, kas palielinātu dalībvalstu vietu skaitu par 11, tai skaitā Latvijai būtu viens deputāts vairāk. Tomēr par šo vēl ir jānobalso visam parlamentam, kā arī ES Padomei, uzsvēra EP deputāte.

Piedaloties darba grupā par EP uzbūvi, Melbārde pagaidām piesardzīgi vērtē scenāriju, kurā Latvijai būs par vienu deputātu vairāk, jo daudz deputātu neatbalsta kopējā deputātu vietu skaita palielinājumu. "Darba grupā līdz šim esmu iestājusies par valstīm ar mazu vietu skaitu, jo tas ir jautājums ne tikai par statistiku, bet par to, cik jēgpilni un plaši valsts var piedalīties parlamenta darbā," sacīja Melbārde.

Kā ziņots iepriekš, EP Konstitucionālo jautājumu komiteja pirmdien nolēma, ka nākamajā EP sastāvā Latvijai būs deviņas deputātu vietas pašreizējo astoņu vietā, paziņojot to savā vietnē. Balsojums par šo lēmumu paredzēts ceturtdien plenārsēdē Strasbūrā.

Komiteja pirmdienas vakarā pieņemtos dokumentos ierosināja palielināt EP deputātu vietu skaitu par 11, sadalot tās pa deviņām dalībvalstīm, lai atspoguļotu demogrāfiskās izmaiņas Eiropas Savienībā.

Priekšlikuma projekts Eiropadomes lēmumam tika pieņemts ar 15 balsīm par un astoņām pret, pieciem komitejas locekļiem atturoties. Rezolūcijas projekts, kas pievienots šim priekšlikumam, tika pieņemts ar 16 balsīm par un 10 pret, diviem atturoties.

Ziņojuma projekts tiks iesniegts balsojumam plenārsēdē Strasbūrā ceturtdien, 15.jūnijā.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Graube: Krievijas atbilde uz Ukrainas operācijām būs "teatrāla"

Krievijas atbilde uz Ukrainas operāciju "Zirnekļtīkls" un Krimas tilta spridzināšanu būs "teatrāla", taču kodoltrieciens nesekos, aģentūrai LETA atzina bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube.

Sabiedrība Iecirkņa vadītājs: Pēkšņi mainīt balsošanas kārtību nav viegli

Centrālās vēlēšanu komisija (CVK) un Elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistra (ELTVR) izstrādātāji nezina, ko praktiski nozīmē pēkšņi mainīt balsošanas kārtību - tas nav viegli un rada stresu kā komisijai, tā vēlētājiem, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda iecirkņa vadītājs Ķekavas Kultūras namā Aldis Teko, kritizējot atbildīgo sadarbību ar iecirkņiem.

Sabiedrība Rakstniece: Lietuviešu valoda pasliktinās, saraujas, brutāli spraucas anglicismi

"Marantas" valodu, kas tēlainumā vietām līdzinās Edvarta Virzas "Straumēniem", paspilgtina noslēpumaina atmosfēra.

Sabiedrība Vēlēšanu iecirkņa vadītāja: Mācību procesa organizēšana bija haotiska

Mācību procesa organizēšana vēlēšanu iecirkņu darbiniekiem bija haotiska, aģentūrai LETA sacīja Rīgas 75. vēlēšanu iecirkņa vadītāja Daina Gulbiņa.

Lasiet arī

Interesanti fakti Naktī daudzviet gaidāma migla un īslaicīgs lietus

Naktī uz piektdienu Latvijā, debesīm brīžiem skaidrojoties un valdot bezvējam, daudzviet sabiezēs migla, prognozē sinoptiķi.

Kriminālziņas Arī Kurzemes vēlēšanu iecirkņi saskārušies ar IT-problēmām

Arī Kurzemes vēlēšanu iecirkņu darbinieki pašvaldību vēlēšanu iepriekšējās balsošanas dienās ir saskārušies ar vēlēšanu IT sistēmu tehniskajām problēmām, aģentūrai LETA atzina aptaujāto Kurzemes vēlēšanu iecirkņu priekšsēdētājas.

Sabiedrība Šveices izglītība Latvijā: vairs nav nekur jābrauc

Rīgā ieradīsies pasaules vadošo augstskolu pasniedzēji.

Sabiedrība Premjere izvairīga vērtējumos par ķibelēm pašvaldību vēlēšanu norisē

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ir ciešā saziņā ar atbildīgajām iestādēm un ministriem, lai pārliecinātos, ka iestādes šajās pašvaldību vēlēšanās strādā koordinēti un novērš iespējamos riskus.