Daļa izglītības iestāžu izvairās publiskot pedagogu vakances - kāpēc?

Viņa norādīja, ka arodbiedrības rīcībā nav informācijas, cik kopumā Latvijā trūkst pedagogu, jo LIZDA rīcībā nav nepieciešamo cilvēkresursu un finansējuma. Vienlaikus Vanaga prognozēja, ka reālais vakanto vietu skaits ir krietni virs 1000, ņemot vērā pedagogu vecuma struktūru.

Pedagogu vakanču jautājums ir aktuāls vairākās pašvaldībās. Skolu vakanču vietnē "esiskolotajs.lv" pašlaik ir 802 vakances.

Visvairāk vakanču pieteiktas Rīgā - 228 amata vietas, Ogres novadā - 67, Ropažu novadā - 40, Jūrmalā - 33, Siguldas novadā - 32, Tukuma novadā - 27, kā arī Limbažu novadā - 26.

Tomēr publiski izskanējis, ka trūkstošo pedagogu skaits varētu būt daudz lielāks. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas priekšsēdētāja Česlava Batņas (AS) iegūtie rezultāti, aptaujājot 335 vispārējās izglītības iestādes, liecina - sabalansējot pedagogu darba slodzi, izglītības iestādēs šī gada 1.septembrī būšot brīvas 997,89 pedagogu vakances.

Ņemot vērā, ka Latvijā ir 617 vispārējās izglītības iestādes, trūkstošais pedagogu skaits varētu būt divreiz lielāks, uzskata Batņa.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) pauda, ka ar nesakārtotu skolu tīklu esošais resurss tiekot "izklāts nelietderīgi". Izglītības un zinātnes ministrija ar gaidāmajām reformām skolu tīklā cer stimulēt, lai vairāk skolotāju skolās strādātu pilnu slodzi.

Šādai iecerei kritiku paudusi Vanaga, norādot, ka daudzi pedagogi nekad nestrādāšot pilnu slodzi. Galvenie iemesli tam esot tuvais pensijas vecums, apgādībā esoši mazi bērni, kursu nepieejamība papildu mācību priekšmeta apguvei, kā arī sabiedriskā transporta neesamība, lai strādātu vairākās skolās slodzes palielināšanai.