Bez papildu situācijas analīzes nedrīkst lauzt esošo izglītības sistēmu, otrdien valdības sēdē teica Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure.
Vadības sēdē tika skatīts Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādātais informatīvais ziņojums par skolu tīkla sakārtošanu, kas paredz slēgt ap 100 skolas 7. - 12 klašu posmā.
"Mēs vēlamies izjaukt sistēmu, veidot jaunu, bez papildu analīzes, bez finanšu aprēķina," kritiku par izstrādāto piedāvājumu pauda Dundue.
Viņas ieskatā esot jāraugās kā, nosakot kvantitatīvos un kvalitatīvos kritērijus, sakārtot esošo sistēmu, nevis to lauzt.
Viņas ieskatā, IZM piedāvājums neatrisinās problēmas 7. - 12. klašu izglītības posmā.
Neapmierinātību ar IZM piedāvājumu pauda arī Pierīgas pašvaldības. Ropažu novada domes priekšsēdētāja Vita Paulāne (LA) aicināja turpināt diskusijas un nepārsteigties ar lēmumiem.
Viņa uzsvēra, ka pašlaik IZM piedāvājums Pierīgas novados atstāt pa vienai vidusskolai, neesot īstenojams, jo izglītības iestāžu kapacitāte esot izsmelta.
Piemēram, Ulbrokas vidusskolā nesen vēl bija četras pirmās klases, tad piecas, bet tagad bērnu skaits, kas vēlas mācīties pirmajā klasē jau ir pietiekams sešām vai septiņām klasēm.
Olaines novada pašvaldības izglītības iestādēs neesot iespējams uzņemt papildus skolēnus, bet Ķekavas vidusskolas kapacitāte esot sasniegusi maksimumu, līdz ar to piedāvājums slēgt Baložu un Baldones vidusskolu, neesot īstenojams.
Kā ziņots, optimizējot skolu tīklu, līdzšinējo izglītības pakāpi 7.- 12.klašu izglītības posmā varētu zaudēt ap simts skolas, lēš IZM.
IZM piedāvā kritērijus "efektīva skolu tīkla izveidei". Galvenie rādītāji, kas raksturo efektīvu un ilgtspējīgu skolu tīklu, IZM ieskatā, ir sasniedzamība atkarībā no izglītības posma, skolēnu skaits klašu grupās atkarībā no skolēnu blīvuma pašvaldībā un pedagoģiskā personāla kapacitāte.
20 izglītības iestādes attāluma vai iedzīvotāju blīvuma dēļ noteiktas kā izņēmumi, uz kuriem izstrādātie kritēriji neattiektos.