Diskutē par turpmākajiem soļiem Ukrainas bēgļu atbalstam

Pasākumā tika pārrunāts jau sniegtais atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri nonākuši Latvijā, bēgot no Krievijas militārās agresijas Ukrainā, kā arī tika diskutēts par to, kādus risinājumus valstiskā un pašvaldību līmenī vajadzētu pilnveidot vai ieviest, lai atvieglotu un uzlabotu Ukrainas bēgļu ikdienu pašvaldībās. Pasākumu organizē biedrība "Gribu palīdzēt bēgļiem" ar Iekšlietu ministrijas atbalstu. Pasākumu atklāja iekšlietu ministrs Māris Kučinskis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks un biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Linda Jākobsone-Gavala.

Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis izteica pateicību visām nevalstiskajām organizācijām, kas ātri sāka savu darbu un sniedza pirmo palīdzību patvēruma meklētājiem no Ukrainas, uzsverot, ka šī bēgļu krīze ir viens no gadījumiem, kurā ir skaidri redzama sinerģija starp nevalstiskajām organizācijām un valsts institūcijām, jo Latvijā, tāpat kā daudzās citās Eiropas valstīs, bēgot no Krievijas militārās agresijas, patvērumu ir atraduši tūkstošiem Ukrainas civiliedzīvotāju.

“Jebkurā karā visvairāk cieš sievietes, bērni un sirmgalvji. Daudzi patvēruma meklētāji ir zaudējuši savas mājas, iespējas attīstīt savu profesionālo karjeru un visa viņu iedzīve ietilpst vien dažās ceļojumu somās. Ukrainas bēgļu ierašanās Latvijā bija un joprojām ir stresa tests visām valsts institūcijām un arī mūsu likumiem, visai Latvijas sabiedrībai. Plaši ir izplatīts viedoklis, ka Latvijas sabiedrība ir konservatīva un ļoti atturīgi izturas pret svešiniekiem. Patvēruma meklētāji no Ukrainas atklāja, ka mēs varam būt līdzjūtīgi un empātiski. Krīzes situācijā nonākušiem cilvēkiem ir jāpalīdz, jo īpaši, ja viņi ir spiesti bēgt no savas zemes, kuru mēģina iznīcināt nežēlīgs ienaidnieks”, tā iekšlietu ministrs M.Kučinskis.

Pasākumā norisinājās valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvju diskusijas un darba grupas par tādām tēmām kā izmitināšana, izglītība, nodarbinātība, sociālais atbalsts un integrācija. Tāpat Vides aizsardzības un reģionālās attīstības lietu ministrija sniedza informāciju par valsts finansētajiem pašvaldību atbalsta pasākumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Pasākuma laikā Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis iepazīstināja klātesošos ar datiem par Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā. 2023. gadā Latvijā, šķērsojot ārējo robežu, ir ieceļojuši vairāk nekā 43 000 Ukrainas pilsoņi, pārsvarā gan personas šķērso Latviju tranzītā, lai atgrieztos Ukrainā vai dotos uz kādu citu ES valsti.

Atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem turpinās saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, kā arī ar Pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā 2023. gadam. Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta sniegšanai nepieciešamās informācijas reģistrā ) reģistrētie aktīvie Ukrainas civiliedzīvotāji uz šo brīdi ir 31 783, bet pēdējo nedēļu tendence uzrāda, ka no jauna reģistrēto personu skaits ir mazāks. Personas kods piešķirts 47 451 Ukrainas civiliedzīvotājiem. Kopš kara sākuma līdz 2023. gada 9. maijam Latvijas Republiku pametuši 22 627 Ukrainas civiliedzīvotāji. Ar CAK starpniecību šobrīd izmitināti 4018 Ukrainas civiliedzīvotāji, taču 2023. gadā izmitināto skaits samazinās.

Tāpat steidzamības kārtā tiek virzīti grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz visus terminētos pasākumus, kuri bija noteikti līdz 2023. gada 30. jūnijam pagarināt līdz gada beigām – 2023. gada 31. decembrim, jo, lai arī šobrīd konstatēta tendence samazināties bēgļu skaitam no Ukrainas, ir skaidrs, ka palīdzība ir un būs nepieciešama arī turpmāk.