Gadu laikā Lieldienās Latvija pieredzējusi gan sniegu, gan vasarīgu karstums

Kopš neatkarības atjaunošanas zemākā gaisa temperatūra Lieldienu brīvdienās reģistrēta 2013.gadā, kad Zosēnos Lielajā piektdienā, 29.martā, tā noslīdēja līdz -14,5 grādiem.

Savukārt Alūksnē 2013.gada Lieldienās sniega dziļums sasniedza 53 centimetrus, bet vēl vairāk sniega - 59 centimetri - bija 1996.gada 5.aprīlī, Lielajā piektdienā, Rēzeknes apkaimē.

Lielākais nokrišņu daudzums Lieldienu brīvdienās bija 2001.gadā, kad Carnikavā no 13. līdz 16.aprīlim tas sasniedza 42 milimetrus. Togad Lieldienās praktiski visā valstī izveidojās sniega sega, Kalnciemā pat 32 centimetru biezumā.

Stiprākās vēja brāzmas - 26 metri sekundē - novērotas Kolkā 1991.gada 30.martā, kas togad bija Klusā sestdiena.

Savukārt karstākais laiks Lieldienās bija 2000.gadā, kad gaisa temperatūra lielākajā daļā valsts paaugstinājās virs +20 grādiem, Otrajās Lieldienās - 24.aprīlī - Rīgā sasniedzot pat +27,9 grādus. Šī temperatūra ir arī visas valsts aprīļa siltuma rekords.

No Lieldienām, kas 1991.-2020.gadā bija marta beigās, augstākā gaisa temperatūra reģistrēta 2002.gadā Jēkabpilī, kad tā sasniedza +15,4 grādus, bet svētkos, kas atzīmēti aprīļa sākumā, augstākā gaisa temperatūra bija +18,2 grādi 1999.gadā Dobelē.

Gandrīz visās Lieldienās, kas bijušas marta beigās, kaut daļu Latvijas ir klājusi sniega sega. Aprīļa sākuma Lieldienās sniega sega novērota teju divās trešdaļās gadījumu, savukārt aprīļa vidus Lieldienās klimatiskās normas periodā sniegs bijis piecos no 13 gadiem, turpretī Lieldienās, kas svinētas 20.aprīlī vai vēlāk, sniega nav bijis.

Šogad Lieldienu brīvdienas Latvijā ir siltākas par normu un bez sniega, vietām līst. Lielajā piektdienā Rīgas centrā termometra stabiņš pakāpās līdz +17,7 grādiem, un brīvdienu turpinājumā nav gaidāma augstāka gaisa temperatūra.