Vēsturniekiem mērs ir pilns! Atklātā vēstulē aicina novērst kritisko situāciju

Nerimstošas diskusijas publiskajā telpā par dažādiem pagātnes interpretācijas jautājumiem liecina, ka vēsturei ir liela nozīme sabiedriskajos procesos. Tās lomu īpaši spilgti izgaismojusi arī ģeopolitiskā situācija, – jau vairāku gadus esam liecinieki, kā autoritārs režīms Krievijā, prasmīgi manipulējot ar vēstures notikumu interpretāciju, ir radījis viendabīgu un seklu pagātnes redzējumu, auglīgu augsni sašķeltai sabiedrībai un nekritiskam agresijas, kara attaisnojumam arī ārpus tās robežām, tai skaitā Latvijā.

Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc vēstures vārds arvien vairāk tiek locīts arī Latvijas augstāko amatpersonu komunikācijā ar sabiedrību, atgādinot par pagātnes notikumiem, kas veido mūsu valsts vērtību kodolu. Vēsture kalpo kā komunikācijas instruments, lai skaidrotu šodienu.

Taču vēsture nav tikai tas, ko mums stāsta ģimenē, skolā un ko pieminam valsts svētkos vai strīdīgās piemiņas dienās. Vēsture nesākās un nebeidzās 20. gadsimtā.

Uz šī fona ēnā paliek patiesais situācijas novērtējums un, proti, – vēstures zinātne Latvijā ir uz iznīcības robežas, jo mūsu zinātnes finansēšanas sistēma nespēj nodrošināt sistemātisku un pastāvīgu pagātnes akadēmisku izpēti, kura būtu kvalitatīva un iegūtu arī starptautisku ievērību.

Šīs nespējas galvenais cēlonis ir nepietiekams finansējums. Latvijā šobrīd nav nevienas valsts pētījumu programmas, kas nodrošinātu finansējumu vēstures pētījumiem. Izpētei ir gadījuma raksturs, jo tā atkarīga no veiksmes īstermiņa projektu konkursos, sacenšoties ar citu nozaru projektiem, bet fundamentāli pētījumi par būtiskām tēmām, tai skaitā par Latvijas okupācijas režīma dažādām izpausmēm, joprojām nenotiek.

Atklātā vēstulē, ko parakstījušas 118 personas – profesionāli vēsturnieki (tai skaitā 47 zinātņu doktori), citi ar nozari saistīti profesionāļi – bibliotēku, muzeju un arhīvu darbinieki, kā arī LU Vēstures un filozofijas fakultātes studenti –, tiek piedāvāts septiņu punktu plāns, kā uzlabot esošo situāciju vēstures zinātnē.

Jāuzsver, ka papildu finansējums ir tikai viens no risinājumiem, lai Latvijā varētu attīstīties akadēmiska vēstures izpēte.

Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijai

Latvijas Republikas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai

Latvijas Zinātnes padomei

ATKLĀTĀ VĒSTULE

Par situācijas uzlabošanu vēstures zinātnē

Vēstures zinātne Latvijā atrodas kritiskā situācijā, jo mūsu zinātnes finansēšanas sistēma nespēj nodrošināt sistemātisku un pastāvīgu pagātnes akadēmisku izpēti. Šīs nespējas galvenais cēlonis ir nepietiekams finansējums. Latvijā šobrīd nav nevienas valsts pētījumu programmas, kas nodrošinātu finansējumu tieši vēstures pētījumiem. Izpētei ir gadījuma raksturs, jo tā atkarīga no veiksmes īstermiņa projektu konkursos, bet fundamentāli pētījumi par būtiskām tēmām joprojām nenotiek. Cita starpā tas samazina nozares speciālistu iespējas piedalīties starptautisko un nacionālo pētniecības grantu konkursos. Trūcīgais finansējums un tā nepastāvība veicina profesionāļu aizplūšanu no zinātnes.

Konstruktīvam esošās situācijas risinājumam piedāvājam 7 punktu plānu:

1) Atcelt eksakto zinātņu vērtēšanas kritēriju piemērošanu humanitārajām zinātnēm pētniecības projektu konkursos un noteikt humanitārajām zinātnēm atbilstošus vērtēšanas kritērijus.

2) Nodibināt Valsts pētījumu programmā (VPP) atsevišķu Latvijas vēstures apakšprogrammu, kurai valsts budžetā ir atvēlēts ikgadējs finansējums.

3) VPP projektu konkursam ir jāaptver visi Latvijas vēstures periodi – viduslaiki, jaunie laiki un modernā vēsture.

4) Paralēli esošajam principam – atbalstīt tikai pētniecisko grupu komandu projektus, Latvijas vēstures apakšprogrammā jānodrošina arī individuālo grantu finansēšana ar iespēju piesaistīt zinātniskos asistentus, ja tādi ir nepieciešami specifiskiem izpētes projektiem.

5) Projekta ilgums nedrīkst būt mehāniski noteikts, kā tas bijis līdz šim – 3 gadi visiem projektiem –, neņemot vērā to specifiku un būtību. Tā vietā projekta ilgumam jābūt sasaistītam ar pētnieka karjeras pozīciju (doktorants, pēcdoktorants, jaunais zinātnieks, pētnieks, vadošais pētnieks), projektā paredzēto rezultātu (atsevišķs raksts, grāmatas nodaļa, rakstu sērija vai monogrāfija) un pētījuma specifiku.

6) Nodrošināt iespēju pētniekam strādāt vienā projektā pilnu slodzi, saņemot par to atbilstošu atalgojumu un sociālās garantijas.

7) Projektu konkursiem ir jābūt atvērtiem arī pētniekiem no citām valstīm, tādējādi veicinot starptautisku pētniecisko tīklu veidošanos Latvijas vēstures izpētē.

Esam pārliecināti, ka šo punktu izpilde veicinās vēstures kā zinātnes attīstību Latvijā, veidos dziļāku izpratni un interesi par Latvijas vēsturi sabiedrībā.

Vēstuli parakstīja:

Ineta Lipša, Dr. hist.

Kaspars Zellis, Dr. hist.

Jānis Šiliņš, Dr. hist.

Gustavs Strenga, PhD

Kārlis Sils, Mg. hist.

Valda Kļava, Dr. hist.

Gvido Straube, Dr.hist.

Aivars Stranga, Dr. habil. hist.

Ilgvars Butulis, Dr. hist.

Ilgvars Misāns, Dr. hist.

Vita Zelče, Dr. hist.

Ēriks Jēkabsons, Dr. hist

Andris Levāns, Dr. hist.

Una Bergmane, PhD

Armands Vijups, Dr. hist.

Mārtiņš Mintaurs, Dr. hist.

Anita Čerpinska, Dr. hist.

Līga Lapa, Dr. hist.

Valters Ščerbinskis, Dr. hist.

Kārlis Dambītis, Dr.hist.

Guntis Zemītis, Dr.hist.

Daina Bleiere, Dr. hist.

Toms Ķikuts, Dr. hist.

Vladislavs Volkovs, Dr.sc.soc.

Elvīra Šimfa, Dr. phil.

Inese Runce, Dr. hist.

Ieva Pīgozne, Dr. art.

Māra Kiope, Dr. phil.

Maija Pozemkovska, Dr. med.

Ilze Boldāne-Zeļenkova, Dr. hist.

Eva Eihmane, Dr. hist.

Jānis Taurēns, Dr. hist.

Metjū Kots, DPhil

Mārīte Jakovļeva, Dr. hist

Ilze Jermacāne, Dr. hist.

Klāvs Zariņš, PhD

Irēna Saleniece, Dr. hist.

Gints Apals, Dr. hist.

Argita Daudze, Dr. hist.

Anete Karlsone, Dr. hist.

Tālis Pumpuriņš, Dr. hist.

Ainārs Lerhis, Dr. hist.

Ingrīda Līga Virse, Dr. hist.

Gints Zelmenis, Dr. hist.

Vija Stikāne, Dr. hist.

Janis Keruss, Dr. hist.

Maija Grizāne, PhD

Maruta Pranka, Dr. sc. soc.

Andris Tihomirovs, Mg. hist.

Edīte Brikmane, Mg. hist.

Aiga Bērziņa-Kite, Mg. hist

Ginta Ieva Bikše, Mg. hist.

Maija Krūmiņa, Mg. hist.

Madara Eversone, Mg. philol.

Edgars Sims, Mg. hist.

Toms Zariņš, Mg. hist., Dr. hist. cand.

Karīna Horsta, Mg. art.

Juris Šleiers, Mg. phil.

Marina Solovjova, Mg. hist.

Jānis Tomaševskis, Mg. hist.

Inta Krūmiņa, Mg. hum, Mg. soc.

Edvards Seliška, Mg. hist.

Tatjana Bogdanoviča, Mg. hist.

Ginta Elksne, Mg. sc. hum., Mg. sc. soc.

Guntis Vāveris, Mg. hist, Mg. oec, Dr. hist. cand.

Una Bērente, Mg. hist.

Kristaps Pildiņš, Mg. hist.

Rūdolfs Rubenis, Mg. hist.

Lolita Tomsone, MA

Roberts Ķipurs, Mg. hist.

Barba Ekmane, Mg. hist.

Milana Drugoveiko, Mg. hist.

Inese Dreimane, Mg. hist.

Viesturs Rasnacis, Mg. hist.

Zigmārs Turčinskis, Mg. hist.

Edgars Engīzers, Mg. hist.

Viola Ozoliņa, Mg. phil.

Anita Meinarte, Mg. hist.

Eva Vijupe, Mg. hist.

Baiba Dumpe, Mg. hist., MA

Ineta Didrihsone-Tomaševska, Mg. hist.

Imants Cīrulis, Mg. phil

Rūta Brusbārde, Mg. hist.

Iļja Ļenskis, Bc. hist.

Laura Kļaviņa, Bc. hist.

Megija Alksne, Bc. hist.

Megija Alksne, Bc. hist.

Andris Gailis, Bc. hist.

Kristaps Gržibovskis, students

Deniss Matīss Lapuriņš, students

Zane Jadčenko, studente

Ilana Pārstrauta, studente

Dāvids Pavlovs, students

Kārlis Verners Baumanis, students

Annija Krovalka, studente

Samanta Elīna Andersone, studente

Innokentijs Vitjugovs, students

Aleksandra Kaija, studente

Daniels Rubenis, students

Kristīne Rjabova, studente

Žaklīna Ruško, studente

Krišs Dzenītis, students

Gundega Dziedātāja, studente

Egīls Kļuss, students

Sintija Kapteine, studente

Oļesja Beketova, studente

Daniela Rihtere, studente

Kristiāns Ķikuts, students

Artis Papirtis, students

Kajs Zuters, students

Elīna Bogdanova, students

Marks Kalvāns, Bc. hist.

Saigits Jevstigņejevs, students

Ance Skuja, studente

Rūdolfs Sniedze, students

Elza Māzere, studente

Druvis Strods, students

Dāgs Fjodorovs, students