Turpinās iztiesāt otro digitālās televīzijas krimināllietu

Tiesas sēdē tiek plānots pratināt lieciniekus, jo aizstāvība pieteica lūgumu izsaukt liecināt apelācijas instances tiesā septiņus lieciniekus, ko tiesai nebija pamata noraidīt.

Savukārt iepriekšējā tiesas sēdē tika sākta tiesas izmeklēšana, notika rakstveida pierādījumu pārbaude, uzklausītas juridisko personu pārstāvju liecības.

Lietā apsūdzēts Šlesers, bijušais premjers Andris Šķēle, bijušais telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" (tolaik "Lattelecom") valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe, bijušais uzņēmuma SIA "Hannu Digital" valdes loceklis Gintars Kavacis, toreizējais "Tet" komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele un Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis.

Lietā apsūdzības celtas par darbībām saistībā ar 2008.gadā SM rīkoto konkursu TV programmu zemes apraides nodrošināšanai ciparformātā un uz tā pamata starp "Tet", "Hannu Digital" un LVRTC noslēgtajiem līgumiem.

Apsūdzēto personu darbības, prokuratūras ieskatā, bija vērstas uz to, lai šajā projektā un līgumattiecībās prettiesiski un nepamatoti iesaistītu "Hannu Digital", kā rezultātā uzņēmums ieguva "Tet" finanšu līdzekļus vairāku miljonu eiro apmērā, tādējādi nepamatoti arī sadārdzinot šo valsts mēroga projektu.

Apsūdzības ieskatā iespējami noziedzīgi iegūto summu ir aptuveni trīs miljoni eiro.

Apsūdzētajām personām inkriminētie nodarījumi notikuši 2008. un 2009.gadā, kad SM organizēja konkurss par ciparu televīzijas ieviešanu un pēc tam tika slēgti attiecīgi līgumi, iesaistot projektā "Hannu Digital".

Lai arī kriminālprocesā uzņēmums "Tet" nav pieteicies par cietušo, prokurors iepriekš paudis uzskatu, ka šī iemesla dēļ lietas virzība nebūs apdraudēta.

Tomēr Ekonomisko lietu tiesa (ELT) 31.janvārī attaisnoja visus krimināllieta apsūdzētos.

ETL tiesnesis Kaspars Vecozols žurnālistiem pēc sprieduma nolasīšanas skaidroja, ka lietā iespējamais cietušais ir "Tet", bet pats uzņēmums šo cietušā statusu neatzina, savukārt bijušās un esošās amatpersonas, kas tika pratinātas, norādījušas, ka nav nedz maldinātas, nedz arī līgumu noslēgšana panākta ar viltu, kā arī nekādi zaudējumi sabiedrībai neesot nodarīti.

Prokurors Monvīds Zelčs maijā iesniedza protestu par pirmās instances spriedumu. Protests iesniegts, jo, iepazīstoties ar tiesas spriedumu, prokurors uzskata, ka tiesa nepareizi piemērojusi Krimināllikuma Sevišķās daļas normas, kā arī pieļāvusi Kriminālprocesa likuma normu pārkāpumus pierādījumu vērtēšanā, kas novedis pie nepamatota un nelikumīga tiesas sprieduma.

Pēc Zelča domām, tiesa nav vērtējusi valsts apsūdzības pierādījumus būtiskā apsūdzību daļā un nav arī motivēti tos noraidījusi.

Tādējādi, pēc prokurora domām, tiesa nonākusi pie kļūdainiem secinājumiem, to skaitā, ka apsūdzētie nav rīkojušies organizēti, ar nodomu prettiesiski iesaistīt projektā un līgumattiecībās "Hannu Digital", ka šis uzņēmums projektā iesaistīts pamatoti, ka apsūdzētie nav pielietojuši viltu un ļaunprātīgi izmantojuši "Tet" pārvaldes institūciju pārstāvju uzticēšanos, kā arī ar apsūdzēto darbībām nav nodarīti zaudējumi.

Valsts apsūdzības ieskatā, ELT spriedums ir atceļams un, izskatot lietu apelācijas instances tiesā, lietā taisāms jauns notiesājošs spriedums.

Iepriekš Zelčs debatēs bija lūdzis tiesai Šķēli atzīt par vainīgu krāpšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā un piespriest viņam trīs gadu cietumsodu, 75 000 eiro naudas sodu un mantas konfiskāciju bez probācijas uzraudzības. Prokurora ieskatā naudas sods piemērojams par krāpšanu, bet cietumsods un mantas konfiskācija - par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Tāpat prokurors bija prasījis no bijušā politiķa piedzīt 1 266 355 eiro, kas, prokurora ieskatā, ir noziedzīgi iegūtie finanšu līdzekļi.

Šleseru bija prasīts atzīt par vainīgu krāpšanā un piespriest viņam 65 000 eiro sodu bez mantas konfiskācijas un probācijas uzraudzības.

Gulbim, Dripem un Kavacim bija lūgts piespriest 75 000 eiro sodu katram, Freivaldam un Ligeram - 60 000 eiro sodu katram, Ābelem - 50 000 eiro sodu, bet Meisītim - 45 000 eiro sodu.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa iepriekš nolēma attaisnot vairākus apsūdzētos arī tā dēvētajā pirmajā digitālās televīzijas lieta, taču prokurors ir iesniedzis protestu Augstākajā tiesā. Šī lieta saistīta ar 2003.gadā atklāto afēru.

Arī šīs lietas kontekstā ir izskanējis Šķēles vārds, bet apsūdzības viņam šajā lietā celtas netika.

Rīgas apgabaltiesā atrodas arī no tā dēvētās digitālās televīzijas krimināllietas izdalītais kriminālprocess pret bijušo "Kempmayer Media Latvia" ("Kempmayer") valdes locekli Andreju Zabecki. Šo lietu tiesa atkārtoti skatīs 2023.gada 12.aprīlī.