Sprindžuks: Valsts pārvaldes digitalizācija ir pārāk sadrumstalota

Viņa ieskatā valsts pārvaldes digitalizācijā būtu nepieciešams pāriet no decentralizētas pieejas uz stratēģiski vērstu pieeju, kam piekrita vairāki diskusijas dalībnieki.

Lauku atbalsta dienesta direktors Ģirts Krūmiņš uzsvēra nepieciešamību nepārtraukti komunicēt ar pakalpojumu ņēmējiem par to, kā viņiem ikdienā palīdzēs pakalpojums.

Ārvalstu investoru padomes Latvijā Datu un digitalizācijas darba grupas vadītājs Edvīns Elferts dalījās novērojumos, ka lielās organizācijās tiek sākts ar resursu centralizēšanu. Viņaprāt, būtu nepieciešams izdomāt stratēģiju no divām perspektīvām, tai skaitā, pakalpojuma lietotāja un viņa gūtās pieredzes.

Valsts kontrolieris Rolands Irklis vērsa uzmanību uz stratēģiskas investīciju plānošanas nepieciešamību, jo nereti par budžetu tiek domāts novēloti, līdz ar ko vairāku labu ideju realizēšanai finansējumu nemaz nav iespējams piešķirt. Tāpat vajadzētu būt lielākām prasmēm e-pakalpojumu iepirkšanā, jo novērots, ka šos pakalpojumus iepērk, lai arī nav pietiekami nodefinēti kritēriji no vadības puses.

Irkļa ieskatā nepieciešams viens centrāls subjekts, kurš varētu pārraudzīt, kam ir augstāka prioritāte, kur vajadzētu investēt vairāk, un kam mazāka.

Sprindžuks norādīja, ka viens no iecerētajiem pārmaiņu virzieniem ir valsts informācijas komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības reforma ministriju līmenī, jo ir svarīgi, lai sākumā būtu lielā bilde, bet tikai pēc tam domāt par projektiem.

Viņa ieskatā, svarīga ir darba dalīšana - valstij būtu jāveido lauks privātajam sektoram, kur tas varētu pieslēgties pie valsts reģistriem, lai veidotu dažādus inovatīvus risinājumus.

Jaunizveidotā Digitālā komiteja būtu vieta diskusijām, kā labāk to izdarīt. Paredzēts, ka pirmā komitejas sēde notiks aprīļa beigās.

Atklājot diskusiju, prezidents Egils Levits norādīja, ka, neskatoties uz tehnoloģiju kapacitātes ievērojamo pieaugumu, plašā digitalizācija ir tikai solis uz digitalizācijas transformāciju.

Tehnoloģijām kļūstot sarežģītākām un jaudīgākām, būtu nepieciešams domāt par digitālo tehnoloģiju regulēšanu, tai skaitā, juridiskā līmenī. Digitālās politikas virzieniem vajadzētu būt cilvēku pasargāšanai, iekļaujot privātuma, vārda brīvības un datu drošības jautājumus, kā arī nelietderīgu finanšu novēršana un potenciāla izmantošanai.

Tāpat Levita ieskatā valstij ir jāuzņemas atbildība par kļūdām sistēmā, kuru dēļ lietotājs nav varējis beidzamajā dienā iesniegt nepieciešamos dokumentus.

Tika pausts, ka ieteicams izstrādāt arī digitālā dizaina likumu, jo cilvēkam jābūt iespējai komunicēt ar valsti un otrādi. Piemēram, aizpildot anketu, iedzīvotājam būtu jāredz arī iepriekšējie jautājumi, uz kuriem sniegtas atbildes. Ir jābūt iespējai atgriezties, izlabot, kā arī arhivēt sniegtās atbildes. Esot nepieciešams arī ieviest digitālā dizaina atbalsta pasākumus, kur iedzīvotājiem griezties jautājumu gadījumā.