Saeimā neiekļuvusi partija aicina apturēt sabiedrisko mediju apvienošanu

"Konservatīvie" uzskata, ka nav nepieciešams apvienot Latvijas Televīziju (LTV) un Latvijas Radio, jo apvienošana samazinās redakcionālo daudzveidību un iespējas saņemt daudzpusīgu informāciju. Tāpat apvienošana var mazināt demokrātiju, uzskata partija.

Partija aicina rast risinājumu novecojušās infrastruktūras atjaunošanai, jo Latvijas Radio mājā nav bijis nopietns remonts kopš Otrā pasaules kara. Politiskais spēks uzskata, ka ēka Doma laukumā jānodod VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) saimniecībā un jāplāno remonts, kā arī ieguldījumi energoefektivitātē.

Savukārt LTV ēka Zaķusalā radot nesamērīgu slogu televīzijas budžetam. Televīzijas infrastruktūra un tehniskais nodrošinājums ir novecojis un jāatjauno, pauž partija.

"Konservatīvo" vērtējumā, ir jāslēdz LTV sadaļa krievu valodā, jo sasniegtā auditorija nav samērīga pret ieguldīto finansējumu. Ar līdzīgu situāciju saskaroties arī Igaunijas sabiedriskais medijs.

"Konservatīvo" ieskatā, Nacionālās apvienības (NA) deputātu Aleksandra Kiršteina un Artūra Butāna iesniegtie priekšlikumi Saeimā ir bīstami demokrātijai un mediju neatkarībai, un NA tos būtu steidzami jāatsauc.

Tāpat partija uzskata, ka mediju finansēšanai jānodrošina vismaz 0,17% no iekšzemes kopprodukta (IKP), jo finansējums sabiedriskajiem medijiem ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES). Tomēr apvienošana nepalielināšot sabiedriskajiem medijiem pieejamo finansējumu.

Pēc sabiedrisko mediju aiziešanas no reklāmas tirgus ir jāmazina politiskā ietekme uz Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas finanšu situāciju caur valsts budžeta dotācijām, norāda "Konservatīvie".

Kā ziņots, valdošā koalīcija ir vienojusies vienojās noņemt steidzamību grozījumiem Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, kas paredz sabiedrisko mediju apvienošanu, pirmdien preses konferencē norādīja valdību veidojošo partiju politiķi.

Līdz ar to paredzēts, ka vēl notiks plašāka diskusija par ar likumprojektu saistītajiem jautājumiem, norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), "Apvienotā saraksta" (AS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars un Nacionālās apvienības pārstāvis, Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons.

Kariņš norādīja, ka ar šo procesu ir saistīta arī gaidāmā mediju politikas pamatnostādņu skatīšana valdībā.

Latvijas Radio darbinieki ir parakstījuši atklāto vēstuli, pieprasot apturēt sabiedrisko mediju apvienošanu un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma grozījumu pieņemšanu, informēja radio.

Latvijas Radio darbinieki uzskata, ka steigā virzītie likuma grozījumi, kas no 2024.gada 1.janvāra paredz apvienot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju (LTV) nevis veicinās sabiedrisko mediju stiprināšanu, bet gan vājinās to ietekmi un palielinās politiskās manipulējamības risku.

Vēstulē norādīts, ka nav zināmas šīs apvienošanas izmaksas un ieguvumi. Latvijas Radio darbiniekiem esot zināms, ka neoficiālās sarunās politiķi neslēpj, ka tuvākajos gados naudas, lai realizētu sabiedrisko mediju apvienošanas koncepcijā nospraustos mērķus, visticamāk, nebūs. Ja lēmums par sabiedrisko mediju apvienošanu netiek pieņemts reizē ar koncepciju par sabiedrisko mediju statusam atbilstošu finansēšanas modeli, tad šobrīd sabiedrisko mediju apvienošana ir nepamatota, uzskata Latvijas Radio darbinieki.

Vēstulē norādīts, ka otrajā lasījumā iesniegts arī priekšlikums sabiedriskajā medijā aizliegt kandidēt uz amatiem tiem, kas strādājuši ārvalstu finansētās nevalstiskās organizācijās.

Virkni šo priekšlikumu iesnieguši Nacionālās apvienības (NA) deputāti Artūrs Butāns un Aleksandrs Kiršteins.

Saeima 16.martā konceptuāli atbalstīja grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, ar kuriem paredzēts nodrošināt tiesisko pamatu apvienotā sabiedriskā medija darbībai.