Saeimas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sēdē šodien akcentētas apgrūtinātās iespējas jauniem pieaugušajiem sākt patstāvīgu dzīvi, kā arī izskanēja aicinājums palielināt zemo bērnu pabalstu, ko saņem māmiņas bez darba pieredzes jeb bez sociālās apdrošināšanas.
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes (LU SZF) asociētā profesore Baiba Bela pauda, ka piekrīt Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) teiktajam par to, ka bankas ir pārāk kūtras kreditēšanas jomā, kas arī jauniem cilvēkiem ierobežo iespējas iegādāties mājokli.
Tāpat augstās dzīvokļu cenas "ir kosmoss" un kavē jauniešu iespējas sākt patstāvīgu dzīvi, liekot viņiem izvēlēties turpināt dzīvot pie vecākiem, atzīmēja eksperte.
Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija no savas puses uzsvēra, ka ģimenes "ļoti cer" uz deputātiem, ka tiks palielināts pašlaik 171 eiro vērtais pabalsts, ko maksā tām jaunajām māmiņām, kuras iepriekš nav strādājušas un par kurām līdz ar to nav veikti sociālās apdrošināšanas maksājumi. Steidzami jāmaina šī situācija, ka tiek maksāta tik maza summa, uzsvēra Treija.
Apakškomisijas priekšsēdētāja Zane Skujiņa-Rubene (JV) apliecināja, ka politiķi strādās arī pie šī jautājuma risināšanas.
Līdzīgi deputāts Jurģis Klotiņš (NA) piekrita, ka minētie pabalsti ir jāpalielina, un uzsvēra, ka tas ir arī sieviešu tiesību jautājums. Politiķis tāpat kopumā uzsvēra, ka valstij ir jāsniedz lielāks atbalsts ģimenēm ar bērniem, īpašiem ģimenēm ar vairāk nekā diviem bērniem.
Kā ziņots, strādājot pie nevienlīdzības mazināšanas pasākumiem, nevajadzētu ļauties nepatiesam mītam, ka liela daļa trūcīgo ir "nestrādājoši sliņķi", šodien apakškomisijas sēdē mudināja LU SZF asociētā profesore.
Bela skeptiski un kā bīstamu novērtēja vēl šodien publiskajā telpā izskanējušo ideju, ka mazāk turīgajiem iedzīvotājiem nevajagot dāsnus pabalstus, jo to saņēmēji "neko nedara". Eksperte vērsa uzmanību, ka atbilstoši 2018.gada datiem no ap 125 000 sociālās pabalstu saņēmējiem lielāko daļu veidoja ap 50 000 pensionāru, ap 27 000 bērni un ap 15 000 pilngadīgas personas ar invaliditāti.
Savukārt pilngadīgas nestrādājošas personas, tajā skaitā, personas bērna kopšanas atvaļinājumā pēc 2018.gadiem bija ap 24 000. Tāpēc asociētā profesore retoriski vaicāja, kuri ir "nestrādājošie sliņķi", un aicināja neļauties domāšanai, ka liela daļa trūcīgie nevēlas strādāt. Bela gan piebilda, ka pastāv mazs skaits strādājošo vecumā esošo trūcīgo, par kuriem pašvaldību pārstāvji pauž, ka viņi nav aktīvi strādātāji.
Подписывайтесь на Телеграм-канал
VS.LV!
Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии
и мире!
Lasīt visus komentārus
(0)