ĀM parlamentārā sekretāre: Nedrīkst ļaut Krievijai izmantot pārtiku kā ieroci

Reire piedalījās piektajā ANO konferencē vismazāk attīstīto valstu atbalstam. ĀM parlamentārā sekretāre uzstājās ar uzrunu plenārsesijā un piedalījās augsta līmeņa apaļā galda diskusijā par zinātni un inovācijām. Reire un Latvijas pastāvīgais pārstāvis ANO Ņujorkā Andrejs Pildegovičs arī vadīja plenārsesiju, ņemot vērā, ka Latvija tika ievēlēta par vienu no konferences līdzpriekšsēdētājām.

Reire plenārsesijas uzrunā uzsvēra, ka valstis, kuras vēl tikai cenšas atlabt no Covid-19 pandēmijas un klimata pārmaiņu radītajām sekām, Krievijas agresijas dēļ cīnās ar papildu izaicinājumiem - pārtikas trūkumu, pieaugošām enerģijas cenām, minerālmēslu nepietiekamību, kas ietekmē nākotnes ražu un cilvēku ienākumus.

ĀM parlamentārā sekretāre vērsa uzmanību, ka Latvija atbalsta Melnās jūras graudu iniciatīvu un Ukrainas prezidenta programmu "Graudi no Ukrainas", kas piegādā pārtiku no Ukrainas arī vismazāk attīstītajām valstīm. Latvija ir gatava paplašināt sadarbību digitalizācijas, dzimumu līdztiesības, ilgtspējīgas lauksaimniecības un labas pārvaldības jomās. Izmantojot ANO programmas, Latvija risina arī klimata pārmaiņu radītos izaicinājumus vismazāk attīstītajās valstīs.

Reire piedalījās arī augsta līmeņa apaļā galda diskusijā par zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju nozīmi valstu ilgtspējīgai izaugsmei. Viņa atzīmēja Latvijas un Eiropas Savienības sniegto atbalstu valstīm šajā jomā.

ĀM atzīmē, ka vismazāk attīstīto valstu konference notiek reizi desmitgadē. Tikšanās mērķis ir izvērtēt padarīto, mobilizēt papildu starptautisko atbalstu vismazāk attīstīto valstu izaugsmei, kā arī vienoties par sadarbību starp šīm valstīm un to attīstības partneriem. Ir jāpalīdz pārvarēt strukturāli izaicinājumi, jāizskauž nabadzība un jāatbalsta tās sasniegt starptautiski pieņemtos ilgtspējīgas attīstības mērķus.

Pirms vairāk nekā 50 gadiem, 1971.gadā, ANO tika izveidots vismazāk attīstīto valstu saraksts. Patlaban tajā ir 44 valstis - 33 no šīm valstīm ir Āfrikā, deviņas - Āzijā un četras - Klusā okeāna reģionā. Kritēriji, pēc kuriem valstis tiek iekļautas šajā kategorijā, ir ienākumu līmenis, cilvēkresursu rādītāji, jo īpaši veselības un izglītības jomā, kā arī ekonomikas un vides ievainojamības rādītāji.