Deputāti nolemj amatpersonas deklarācijā nepubliskot ziņas par amatu Zemessardzē

Grozījumi veikti likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" un stāsies spēkā 1.jūlijā.

Likumā no 1.jūlija par publiski nepieejamas deklarācijas daļu tiks atzīta informācija par amatu, kuru valsts amatpersona ieņem kā zemessargs, kā arī informācija par ienākumiem, kurus valsts amatpersona guvusi, pildot dienestu Zemessardzē vai Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienībā atbilstoši līgumam par dienestu Zemessardzē.

Tāpat noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) līdz augusta sākumam būs jānodrošina, ka deklarācijās, kas jau publiskotas, nav pieejama attiecīgā informācija.

Atbilstoši jau līdz šim spēkā esošajam regulējumam pienākums iesniegt valsts amatpersonu deklarāciju negulst uz zemessargiem, kas pilda dienestu Zemessardzē, jo atbilstoši likuma prasībām zemessargs nav uzskatāms par valsts amatpersonu.

Tomēr Zemessardzē dienē ievērojams skaits Latvijas pilsoņu, kas ir valsts amatpersonas, līdz ar to valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanas pienākums ir lielai daļai amatpersonu, kas pilda dienestu Zemessardzē.

Atbilstoši līdzšinējam likuma regulējumā deklarācijā jānorāda ne tikai savs valsts amatpersonas amats, bet arī informācija par citiem amatiem, ko tā ieņem papildu valsts amatpersonas amatam. Vienlaikus līdz šim likums paredzēja pienākumu valsts amatpersonas deklarācijā norādīt informāciju par visa veida gūtajiem ienākumiem pārskata periodā.

Izmaiņas ģeopolitiskajā drošības situācijā un Krievijas iebrukums Ukrainā prasa pārskatīt gan valsts aizsardzības sistēmas pasākumus kopumā, gan izvērtēt individuālus aizsardzības pasākumus attiecībā uz noteiktām personu grupām, kas iesaistītas valsts aizsardzības uzdevumu izpildē.

Viens no šādiem pārskatāmiem drošības aspektiem ir saistīts ar neierobežotu piekļuvi informācijai, kas atbilstoši līdz šim spēkā esošajam regulējumam ir iekļaujama deklarācijā saistībā ar dienesta izpildi Zemessardzē. Tagad nolemts atteikties no šī nosacījuma no 1.jūlija.

Šādas informācijas pieejamība publiskajā telpā var kaitēt valsts drošības interesēm, jo tā atklāj datus par Zemessardzes personālresursiem, publiski atklājot to personu loku, kas dien Zemessardzē, kā arī šo personu ieņemamos amatus. Tāpat šādas informācijas publiska pieejamība var kaitēt arī pašas personas, kas uz brīvprātības principa pamata pieteikusies pildīt valsts aizsardzības uzdevumus no pamatdarba brīvajā laikā, un viņas ģimenes interesēm, skaidrots šodien veikto likuma izmaiņu pamatojumā.