Skultes LNG terminālim aicina atcelt nacionālo interešu objekta statusu

Pērn rudenī Saeima pieņēma likumu "Par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli", ar kuru noteica nacionālo interešu objekta statusu Skultes LNG terminālim, tā cauruļvada savienojumam ar dabasgāzes pārvades sistēmu un ar to saistītajām būvēm. Likumā tika noteikts, ka Skultes LNG terminālis un ar to saistītās būves ir nododamas ekspluatācijā līdz 2024.gada 15.septembrim.

Kā tolaik uzsvēra likuma virzītāji, tā mērķis ir stiprināt Latvijas energoapgādes piegāžu ceļu noturību, nodrošinot sekmīgu Skultes LNG termināļa uzbūvēšanu.

tagad PVAB atsaucas uz valdības 21.februāra lēmumu noraidīt Skultes LNG termināļa attīstītāja piedāvātos nosacījumus un aicina pilnībā atteikties no šī termināļa ieceres.

Biedrība aicina atcelt noraidītajam attīstītājam "pielāgoto likumu un atbilstoši šī brīža situācijai izvērtēt termināļa nepieciešamību", ņemot vērā, ka "Somijas un Klaipēdas termināļi spēj nosegt vairāk nekā mūsu reģionam bijis nepieciešams pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā".

PVAB domā, ka valsts vajadzības pēc gāzes esot sarukušas, jo kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gāzes patēriņš Baltijas valstīs esot samazinājies par 30%, bet Eiropas Zaļā kursa mērķi ir atteikties no fosilās enerģijas pavisam.

Biedrība pamatā apvieno vietējos aktīvistus, kuri jau ilgstoši pauž nepatiku pret termināļa iespējamo būvniecību viņu dzīvesvietu tuvumā.

Kā ziņots, Ministru kabinets otrdien noraidīja Skultes LNG termināļa attīstītāja "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus, jo tai nebija pieņemams prasīto garantiju apjoms.

Kā informēja Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), Ministru kabinets 24.janvārī uzdeva KEM veikt padziļinātu projekta sadarbības nosacījumu izvērtējumu. Lai nodrošinātu kvalitatīvu analīzi, 30.janvārī KEM pieprasīja attīstītājam papildu informāciju.

Pēc papildu informācijas saņemšanas, kas sniegusi detalizētāku informāciju par projekta infrastruktūru, kapacitāti un izmaksām, KEM secinājusi, ka konkrētos projekta sadarbības nosacījumus nevar atbalstīt, galvenokārt to regulatīvo priekšrocību un garantiju apjoma dēļ.

Savukārt premjers Krišjānis Kariņš (JV) intervijā LTV "Rīta panorāmai" pauda, ka valdība pašlaik nav atteikusies no pozīcijas, ka Latvijai drošības apsvērumu dēļu būtu vajadzīgs savs sašķidrinātās dabasgāzes termināls.

Kariņš skaidroja, ka piedāvājums noraidīts, jo tajā valstij bija izvirzītas pārāk lielās prasības, bet valdība jau sākotnējās lemšanas laikā bija formulējusi nostāju, ka ļaus būvēt šādu termināli, bet bez īpaši labvēlīgām garantijām privātajam attīstītajam.

Pēc Kariņa vārdiem, investora piedāvājumā bijušas tādas prasības, ka sabiedrība nesaprastu šādu valdības pretimnākšanu. Lūgtie atbalsta modeļi bijuši dažādi, piemēram, ka Latvijas patērētāji pat subsidētu gāzes pārvades cenu arī tām kravām, kas iet ārpus Latvijas, "kas nav nopietni".

"Izskatās, ka te kāds saskatīja iespēju bez riska gūt drošu peļņu, bet tā nav - uzņēmējdarbība ir riska darbība," par investoru vēlmēm izteicās politiķis.

Pēc valdības lēmuma pastāvot iespēja, ka parādās kāds cits termināļa projekts, kas neprasītu šādas garantijas, kā arī valdība izskatīs iespēju, ka valsts pati varētu būvēt LNG termināli, klāstīja Kariņš, gan atsakoties vērtēt, cik liela ir iespējamība, ka nonāks līdz valsts būvētam terminālim.

Kariņš tomēr uzsvēra, ka drošības apsvērumi argumentē par labu, lai valstij šāds termināls būtu, taču ir jālīdzsvaro drošības vajadzības pret izmaksām.