Kalniņš: Tikko saņemsim šīs raķetes, vairs nav problēmu ar Kaļiņingradu vispār

Kalniņš attiecībā uz draudiem no Baltijas jūras puses runāja par sava veida "burbuli". Šis "burbulis" paredz gaisa un jūras telpas bloķēšanu no Krievijas puses, lai viņa varētu aktīvi darboties Baltijas jūrā un aizsargāt savu Kaļiņingradu.

Vienīgā iespēja kā pārraut šo "burbuli", ir nodrošināt spēcīgas jūras aizsardzības spējas. Visas trīs Baltijas valstis ir vienojušās, ka pretkuģu raķetes ir viena no trīs prioritātēm. Tāpat jāņem vērā agrās brīdināšanas sistēma, kas tiek nodrošināta kopā ar visiem sabiedrotajiem, tostarp ASV.

"Tikko mēs saņemsim šīs raķetes, mums vairs nav problēmu ar Kaļiņingradu vispār," piebilda komandieris.

Tāpat Zviedrijai iestājoties NATO, "varam aizmirst draudus no Krievijas desantēšanās iespējām". "Tā vietā Kaļiņingrada pārvēršas par milzīgu problēmu Krievijai nevis mums," uzsvēra komandieris.

Jau ziņots, ka aizsardzības resoram ir trīs raķešu sistēmu projekti, kuru virzīšana aizsardzības stiprināšanas nolūkos ir jāpaātrina. Tie ir krasta aizsardzība pret kuģiem, vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas un raķešu artilērija.

Pērn Latvija un Igaunija NATO Madrides samita laikā parakstīja nodomu vēstuli par vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādi. Patlaban turpinās darbs pie šī projekta. Jau iepriekš ziņots, ka 2023.-2025. gadam pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādei varētu veltīt 600 miljonus eiro.

Aizsardzības ministrija pagājušā gada rudenī sāka sarunas ar ASV par "Kongsberg Defence & Aerospace" pretkuģu raķešu sistēmu NSM (Naval Strike Missile) iegādi.

Tāpat ministrija turpina iepirkuma procesu par sešu "Himars" raķešu artilērijas sistēmu iegādi no ASV.

Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA) šodien komisijā pauda cerību, ka jau šopavasar varētu parakstīt līgumus par pretkuģu raķešu sistēmas un "Himars" iepirkumiem.