Rīga, 9.febr., LETA. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) 15.februāra tikšanās laikā centīsies Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) pierādīt, ka skolu tīkla sakārtošana būs efektīvs resurss pedagogu algas paaugstināšanai, aģentūrai LETA skaidroja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).
Rīga, 9.febr., LETA. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) 15.februāra tikšanās laikā centīsies Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai (LIZDA) pierādīt, ka skolu tīkla sakārtošana būs efektīvs resurss pedagogu algas paaugstināšanai, aģentūrai LETA skaidroja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).
Viņa apgalvo, ka IZM ir vienā pusē ar LIZDA, jo kopīgais mērķis ir paaugstināt skolotāju atalgojumu. Čakša skaidro, ka resurss, kas šobrīd tiek izmantots pedagogu algas aprēķinam, ir ļoti atšķirīgs, jo attiecība "skolotājs/skolēns" ir atšķirīga dažādos novados. "Te mūsu atšķirība domāšanā ir par to, no kurienes mums nāk nauda", skaidro ministre.
Viņa atgādina, ka IZM pienākums ir noteikt politiku, saturu un kritērijus kā nonākt līdz kvalitatīvai izglītībai. Savukārt pašvaldības nodrošina skolu tīklu, labas skolas standartu un nodarbojas ar to, lai bērni iegūtu labu izglītību un skolotāji saņemtu labu atalgojumu. Ministrija nosaka tikai pedagogu atalgojuma minimālo likmi.
Čakša uzskata, ka šeit arī rodas pārpratums, kurš par ko atbild, un viņa arī saprotot, kāpēc arodbiedrībai ir ērtāk vērsties pie IZM. "Tomēr ir 43 pašvaldības, kur katrā ir vairākas skolas, un šis resurss ir ļoti atšķirīgs," pauda ministre.
Čakša atgādina, ka ministrija nevar aizslēgt nevienu skolu, ja vien tas nav ārkārtējs gadījums. Skolas ir pašvaldības pārvaldījumā, un lēmumus par skolu aizvēršanu pieņem pašvaldība.
"Tādēļ šodien bija sēde par jau iepriekš minēto darba grupas izveidi ar Latvijas Pašvaldību savienību, lai kopīgi panāktu skolu tīklu sakārtošanu. Redzam, ka darba grupā svarīgi ir piedalīties arī reģionālās plānošanas centram un politiķiem no pašvaldībām, jo tas arī ir politisks lēmums."
Kā skaidro Čakša, jāsaprot, ka resursi ir, tikai vajag sakārtot skolu tīklu. Čakša, salīdzinot atalgojumu ar Baltijas valstīm, uzsver, ka Latvijā ir līdzīga pedagogu atalgojuma summa, bet algu likme pedagogiem ir zemāka. Tieši šis fakts izgaismojot to, ka svarīgi ir nodrošināt efektīvu skolu tīklu.
Jau ziņots, ka LIZDA 15.februārī padomes sēdē gaidīs valdības piedāvājumu par finansējuma avotu pedagogu algu kāpuma un slodžu balansēšanas grafika izpildei.
Vanaga skaidroja, ka šobrīd lielākā problēma ir, ka ministrija piedāvā algu kāpumu un slodžu balansēšanas grafiku, bet nenorāda precīzas summas un finanšu avotus šiem grafikiem. Vanaga arī uzsvēra, ka nevar piekrist Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) paustajam par piešķirto papildu 61 miljonu eiro, jo šī summa esot paredzēta slodžu balansēšanai neapmaksāto pienākumu atmaksai. Šai naudai neesot nekāda sakara ar grafiku, kas bija vakar jāapstiprina valdības sēdē.
Jau ziņots, ka LIZDA apsver atsākt pedagogu streika procedūru. LIZDA aģentūrai LETA papildus norādīja, ka, lai gan saskaņošanas sarunu gaitā tā bija panākusi šķietamas vienošanās ar IZM, pašreiz, analizējot šiem solījumiem nepieciešamā finansējuma piešķiršanu valsts budžeta dokumentos, arodbiedrībai nākas secināt, ka valdība neparedz tiešu un nepārprotamu finansējumu izteikto solījumu īstenošanai praksē.
Analizējot IZM veiktos finanšu ietekmes aprēķinus, LIZDA secina, ka finansiālais segums pedagogu darba samaksas pieauguma un darba slodzes sabalansēšanas nodrošināšanai ir nepietiekams. Streika vienošanās izpildes sarunas bija ar pieņemamiem risinājumiem, taču sarunu laikā netika norādīts, ka to izpildei nebūs atbilstoša finansējuma un ka netiks palielinātas viena izglītojamā vidējās izmaksas.
15.februārī norisināsies LIZDA padomes ārkārtas sēde. Šī tikšanās izšķirs, vai tiks atsāktas streika procedūras.
Papildus IZM atgādina, ka 2023.gada valsts budžeta projektā ir iekļauts vēsturiski lielākais pedagogu darba samaksas pieaugums, vērtējot to saistībā ar iepriekšējā grafika izpildi - papildus piešķirtie 45,5 miljoni eiro bija iekļauti jau pagaidu budžeta bāzē. Vēl papildus tika lemts par 17 miljonu eiro piešķiršanu, kas faktiski ir nodrošinājums skolēnu skaita pieaugumam no 2022.gada 1.septembra, kā arī jaunā finansēšanas modeļa ieviešanai.
Papildus tam valdība lēma par 61 miljona eiro piešķiršanu saistībā ar pedagogu streika vienošanās izpildi. Līdz ar to kopējais resurss 2023.gadā saistībā ar pedagogu darba samaksas izmaiņām ir 124,3 miljoni eiro. Nevienai citai nozarei tik būtiska pieauguma nav bijis.
Jau ziņots, ka pedagogu algas līdz 2025.gadam tiks celtas, sasniedzot stundas likmi 10,35 eiro. IZM ir sagatavojusi rīkojuma projektu par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku, nodrošinot pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes pieaugumu laika periodam no 2023.gada 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim.