Armijā tomēr plānots iesaukt arī ārzemēs dzīvojošos jauniešus

Sabiedrība
VS.LV 13:23, 08.02.2023 0

Aizsardzības ministrijai (AM) Saeimā neatsaucot priekšlikumu Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumprojektam, no 2028.gada dienestā tomēr plānots iesaukt arī ārzemēs dzīvojošos jauniešus.

 

Otrdien divās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs diskutējot par to, vai VAD attieksies uz ārvalstīs dzīvojošajiem jauniešiem, AM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (NA) paziņoja, ka AM uz trešdienas komisijas sēdi atsauks priekšlikumu, kas paredz, ka līdz 2027.gadam VAD neiesauc pilsoņus, kuri pastāvīgi dzīvo ārvalstī un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā savu dzīvesvietas adresi ārvalstī ir paziņojuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.

Eglīts otrdienas komisijas sēdēs norādīja, ka iesaukšana attiektos tikai uz jauniešiem, kuri Latvijā deklarējuši savu dzīvesvietu. "Ja pilsonis nav sakārtojis savas saistības pret valsti un nav deklarējis savu dzīvesvietu ārvalstīs, tad viņš tiek pakļauts iesaukumam. Ja ir izpildījis saistības un korekti norādījis dzīvesvietu ārvalstī, tad pret viņu iesaukums netiek nekādā veidā vērsts," uzsvēra Eglīts.

Šāda potenciālā norma par 2027.gadu tomēr esot zaudējusi jēgu, jo VAD likums attiektos tikai uz Latvijā deklarētiem jauniešiem, otrdien norādīja parlamentārais sekretārs. Jau otrdien Eglīša partijas biedri minētajā komisijā pauda bažas, ka daļa jaunieši apzināti deklarēsies ārvalstīs, lai tikai nebūtu pakļauti VAD.

Trešdienas rītā komisijas sēdē Eglīts paziņoja, ka pēc otrdien notikušajām diskusijām Ināras Mūrnieces (NA) vadītajā ministrijā tās ir izanalizētas, tāpēc ministrija aicināja deputātus tomēr atbalstīt minēto redakciju. Eglīts atsaucās uz VAD likumprojekta normu, kas paredz piemērot izlozi tiem pilsoņiem, kuri attiecīgajā laika periodā kvalificējas iesaukšanai VAD.

"Šis pants pasaka, ka tik ilgi, kamēr notiek izloze, tā notiek starp Latvijas pilsoņiem. Tajā brīdī, kad esam gatavi paņemt pilnīgi visus, kurus varam tajā gadā iesaukt, tas attiecas [arī uz] uz diasporu. 2027.gads tiek minēts kā drošības spilvens, ka līdz tam pavisam noteikti nekas tāds nenotiks," norādīja Eglīts.

Par šo AM priekšlikumu nobalsoja astoņi, pret bija viens un viens parlamentārietis atturējās. Atšķirībā no otrdienas nekādas diskusijas par šo normu vairs nenotika.

Komisija arī šodien kopumā atbalstīja virzīšanai otrajam lasījumam VAD likumprojektu un to pavadošos likumprojektus. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir 2.marts.

VAD likumprojekts paredz, ka VAD militāro dienestu varēs pildīt vienā no trim veidiem - 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā, piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu, vai arī piecu gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu, ar kopējo apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiku ne mazāk 180 dienas.

VAD būs pakļauti pilsoņi - vīrieši viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, vai, ja pilsonis turpina iegūt izglītību (izņemot augstāko izglītību) - viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas, bet ne vēlāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.

VAD būtu pakļauti pilsoņi - vīrieši līdz 27 gadu vecumam, ja ir zudis attiecībā uz tiem lēmumā par valsts aizsardzības dienesta atlikšanu noteiktais pamats valsts aizsardzības dienesta atlikšanai.

Tāpat Valsts aizsardzības militārajā dienestā brīvprātīgi var pieteikties arī pilsoņi - vīrieši un sievietes - no 18 gadu vecuma līdz 27 gadu vecumam.

Līdz šim komisijas atbalstītās redakcijas paredz, ka VAD pakļautās personas, kuras savu domu, apziņas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu, to varēs aizstāt ar valsts aizsardzības civilo dienestu. Plānots, ka alternatīvo dienestu varēs aizvadīt AM struktūrās.

Likumprojekts paredz, ka iesaucamajam par neierašanos uz viņam noteiktajām pārbaudēm pavēstē norādītajā vietā un laikā izteiks brīdinājumu vai piemēros naudas sodu līdz 70 naudas soda vienībām jeb 350 eiro.

Pirmo iesaukumu uz brīvprātības pamata VAD plānots īstenot 2023. gada 1. jūlijā. Iepriekš Aizsardzības komisijas sēdē AM valsts sekretārs Jānis Garisons pastāstīja, ka VAD šogad pirmajā iesaukumā vasarā plānots uzņemt apmēram 300 jauniešus.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Ziemeļkurzemē daudzu kilometru garumā izveidotas aizliegtās zonas (+VIDEO)

Triju grīvu slēgšana ir kompromiss, lai šobrīd ļautu putniem atgriezties šajās vietās.

Sabiedrība Vēss laiks var saglabāties līdz mēneša vidum

Nedēļas nogale Latvijā būs auksta, sestdien daudzviet gaidāms sniegputenis, un vēss laiks ar periodisku snigšanu var turpināties līdz Lieldienu nedēļai, liecina pašreizējās prognozes.

Sabiedrība Visā Latvijā notiks «Ēnu diena»

Šodien visā Latvijā norisināsies Izglītības organizācijas "Junior Achievement Latvia" rīkotais karjeras izglītības pasākums skolēniem "Ēnu diena", aģentūru LETA informēja organizācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns.

Sabiedrība Šodien notiks konference par neatkarību un latvisko garu (+VIDEO)

4.maija Deklarācija ir balstīta uz valsts nepārtrauktības doktrīnu, kā arī starptautisko tiesību normām.

Lasiet arī

Sabiedrība Militārajai policijai pietrūkstot personāla

Militārajai policijai (MP) pietrūkst personāla iepretim plašajam funkciju lokam, aģentūrai LETA atzina Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis (AS), kura vadītā komisija otrdien slēgtā sēdē iepazinās ar MP darbības aktualitātēm.

Sabiedrība Sprūds cer, ka sieviešu formastērpus armijā izdosies ieviest iespējami drīz

Sieviešu formastērpus armijā dienošajām sievietēm būtu jāievieš iespējami drīz, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" pauda aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Sabiedrība Latvija par 373 miljoniem eiro iegādāsies 42 kājnieku kaujas mašīnas

Latvija ar Spānijas uzņēmumu "GDELS-Santa Bárbara Sistemas" parakstījusi līgumu par 42 kājnieku kaujas mašīnu "ASCOD" piegādi Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), kas izmaksās 373 miljonus eiro, informē Aizsardzības ministrija (AM).

Sabiedrība Arī armijas objektu tuvumā konstatēta dronu nelikumīga izmantošana

Ņemot vērā pieaugošo bezpilota lidaparātu izmantošanas popularitāti Latvijā un plašu šo sistēmu pieejamību tirgū, arī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) objektu tuvumā tiek konstatēta dronu izmantošana, ziņo NBS.