EM parlamentārais sekretārs pārstāvēs Latviju ES neformālajā konkurētspējas ministru sanāksmē

Neformālajā konkurētspējas ministru padomes sanāksmē diskutēs par ES zaļā kursa ietekmi uz konkurētspēju un ES vienoto tirgu.

Pagājušā gada decembra Eiropadomē ES valstu un valdību vadītāji aicināja uz saskaņotu rīcību, lai uzlabotu Eiropas izturību un konkurētspēju, un lūdza Eiropas Komisiju (EK) līdz 2023.gada janvāra beigām nākt klajā ar priekšlikumiem, lai mobilizētu visus attiecīgos valstu un ES instrumentus un uzlabotu investīciju pamatnosacījumus.

Kā norāda EM, globālais pieprasījums pēc produktiem un pakalpojumiem, kas saražoti bez fosilās enerģijas, pieaug. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra prognozē, ka gandrīz 50% no emisiju samazinājuma, kas vajadzīgs, lai līdz 2050.gadam sasniegtu klimata neitralitāti, būs no tehnoloģijām, kuru vēl šobrīd tirgū nav, tāpēc ir vajadzīgi tūlītēji ieguldījumi videi nekaitīgās un bezemisiju tehnoloģijās.

Neskatoties uz to, ka šī brīža enerģētikas krīze ir globāla, tā īpaši smagi ietekmē Eiropas uzņēmumus. Gāzes un elektroenerģijas cenas pieauguma rezultātā uzņēmumu izmaksas pārsniedza ieņēmumus, jo īpaši energoietilpīgās nozarēs, tādējādi veicinot daudzu uzņēmumu ražošanas samazinājumu vai pat slēgšanu. Šādai situācijai turpinoties, tas var negatīvi ietekmēt vienoto tirgu, veicinot turpmāku piegāžu trūkumu un cenu pieaugumu. Tāpēc investīcijas un atbilstošs tiesiskais regulējums būs galvenais turpmākās ES konkurētspējas pamats. Šī brīža īstermiņa pasākumi, kas risina pašreizējās problēmas, ir jāsaskaņo ar ES ilgtermiņa mērķiem - videi nekaitīgu pāreju, konkurētspēju un augstu produktivitāti.

Šajā kontekstā Zviedrijas prezidentūra plenārsesijas laikā aicina diskutēt par vairākiem jautājumiem, tostarp, kā nodrošināt, lai ieviestie īstermiņa pasākumi nekavē ilgtermiņa ES konkurētspēju un produktivitāti, bruģējot ceļu zaļajai pārejai. Tāpat arī, ko var darīt Konkurētspējas padomes ietvaros, lai veicinātu zaļu un no fosilo kurināmo brīvu tehnoloģiju izmantošanu visas piegāžu ķēdes garumā.

Savukārt saskaņā ar ietekmes novērtējumu, klimata mērķu sasniegšanai no valsts un privātā sektora ieguldījumiem ES būs nepieciešami aptuveni 415 miljardi eiro gadā papildu līdzšinējiem vidējiem 660 miljardu eiro ieguldījumiem gadā, kas reģistrēti laikposmā no 2011. līdz 2020.gadam. Turklāt, ES cenšoties attālināties no Krievijas gāzes atkarības, šobrīd arvien vairāk tiek pastiprināti dekarbonizācijas mērķi. Ņemot vērā nepieciešamos ieguldījumus, privātās investīcijas būs ļoti būtisks instruments mērķu sasniegšanai. ES ir jāvirza privātais kapitāls videi draudzīgu ieguldījumu virzienā un jāveido attiecīga uzņēmējdarbības vide. Šī iemesla dēļ Zviedrijas prezidentūra aicina diskutēt par to, kā ES var radīt vislabākos iespējamos apstākļus privātām investīcijām ceļā uz zaļo pāreju.

Sanāksmē paredzētā arī pusdienu diskusija "Eiropas programma ilgtermiņa konkurētspējai un produktivitātei". Diskusija būs agrīna viedokļu apmaiņa pirms 2.marta ES Konkurētspējas ministru padomes debatēm, un gaidāmajām Eiropadomes diskusijām par ilgtermiņa konkurētspējas veicināšanu un produktivitāti Eiropā. Šajā diskusijā Zviedrijas prezidentūra aicinās runāt par galvenajiem ieteikumiem ES ilgtermiņa stratēģijai, tostarp attiecībā uz vienoto tirgu, lai palielinātu konkurētspēju un produktivitāti.

Latvijas delegācijā ir arī EM valsts sekretāra vietniece Zaiga Liepiņa un EM ES un ārējo ekonomisko attiecību departamenta ES lietu nodaļas vecākā referente Elizabete Režā. Latvijas delegāciju vada Čuda.