Kultūras un mākslas nozares darbinieki atkārtoti aicina Puntuli uz sarunu

Vēstules autori atsaucas uz ministra sacīto, kas 14.decembrī izskanēja no Saeimas tribīnes. Kultūras un mākslas nozares darbinieku ieskatā Puntuļa atbilde nenesa skaidrību, gluži pretēji - tā palielinājusi neizpratni un sajūtu, ka vēstules autori netiek sadzirdēti.

Decembra sākumā kultūras un mākslas nozares darbinieki atklātā vēstulē aicināja Puntuli rādīt paraugu empātiskas un iekļaujošas sabiedrības veidošanā. Vēstules autori atzīmēja, ka 30.novembrī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā deputāts un kultūras ministrs nobalsoja pret vairāk nekā 23 000 Latvijas pilsoņu atbalstīto iniciatīvu "Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību", kas komisijā ar šo balsojumu tika noraidīta.

Puntulis 14.decembra Saeimas sēdē atzīmēja, ka kultūras un mākslas nozares darbinieku atklātā vēstule ir "absolūti politiska vēstule", kurā ir analizēts kultūras ministra politiskais balsojums Saeimā. No Saeimas tribīnes ministrs retoriski jautāja, kādēļ šāda vēstule ir tapusi.

Viņš vērsa uzmanību, ka pirms četriem gadiem, stājoties kultūras ministra amatā, savās pirmajās intervijās Puntulis minējis, ka aizvadīto gadu laikā sabiedrības polarizēšanās divās atšķirīgās ideoloģijās ir ļoti saasinājusies Rietumu sabiedrībā un arī Latvijā.

Ministra ieskatā, diskusijai ir jābūt daudz plašākai un publiskai, iesaistot un dodot vienādu iespēju aizstāvēt savus uzskatus tajā viedokļu līderiem no abām šīm ideoloģijām vai abiem flangiem - gan no liberālā, gan no konservatīvā. Pēc Puntuļa paustā, laba platforma šādam diskusijām būtu sabiedriskais medijs. Viņš pauda gatavību iesaistīties tajā un aicināt tajā iesaistīties visplašāko sabiedrību.

"Ja vēstules autori mani aicina iespējamo nākamo periodu aizvadīt atbilstoši Satversmē noteiktajām pamatvērtībām, tad uzskatu, ka jau iepriekšējā periodā esmu to godam veicis. Un tieši šādi - atbilstoši Satversmē noteiktajām pamatvērtībām - esmu gatavs to turpināt," teica Puntulis.

Otrdien izplatītajā atklātajā vēstulē tās autori atzīmē, ka vēstule ir politiska tādā nozīmē, ka šī saruna ir daļa no politiskā procesa, kurā ietilpst politikas veidošana, sabiedrības pārvalde, ministra balsojums, nozares pārstāvju pilsoniskā iniciatīva, pilsoņu prasība pēc atbildīgas un konsekventas rīcības.

"Mūsu vēstules "politiskums" nemazina mūsu argumenta konkrētību un nedod tiesības izvairīties no sarunas par mūs satraucošo jautājumu būtību. Mēs norādām uz kultūrpolitikas iekļaujošās dimensijas neievērošanu. Tāpēc, kā valsts kultūrpolitikas tiešie īstenotāji, vēlreiz vēršamies pie Jums kā pie politiskas personas, jautājot - kā nākas, ka Jūs kā politiska persona varat neievērot savas nozares plānošanas dokumentos definētos uzdevumus," jautā kultūras un mākslas nozares darbinieki.

Tāpat vēstules autori norāda, ka Rietumu demokrātijas ierasta prakse ir lēmumus un tiesību aktus saskaņot un izstrādāt kopā ar cilvēku grupām, uz kurām tie attiecas, nevis "ilgstoši un ciniski noraidīt" šo grupu izstrādātos piedāvājumus. Kultūras un mākslas nozares darbinieku ieskatā, Nacionālās apvienības "veids" sabiedrības saliedēšanai ir bijis mazāk aizsargātu grupu izstumšana.

Vēstules autori norāda, ka pirmajā vēstulē viņi rakstīja par kultūrpolitikas vadlīniju ievērošanu un pretrunām, kas rodas, kad tās tiek ignorētas viena politiskā spēka interesēs. Kultūras un mākslas nozares darbinieki atzīmē, ka ministrs cenšas padarīt vēstuli par "ideoloģisku cīņu" un tādējādi mazināt jautājuma nopietnību.

"Mēs norādījām, ka kultūras ministra uzdevums ir rūpēties par saliedētas un iekļaujošas sabiedrības veidošanu. Mums nav skaidrs, kā Jūs varat atbildēt par iekļaujošas politikas īstenošanu, ja Jūsu personiskā un partijas pārliecība ir pretrunā šim uzdevumam. [..] Tāpēc mēs aicinām ievērot valsts pamatlikumu, Satversmes tiesas spriedumu, politikas plānošanas dokumentus un cilvēktiesības," uzsvērts vēstulē.