Uzņēmējs: Latvijā ietves no ledus bez sāls praktiski nav iespējams attīrīt

"Ir laika periodi, kad to [attīrīt ietves bez sāls lietošanas] var izdarīt, taču visu ziemu nodrošināt, lai uz ietves nebūtu ledus, tikai kaisot smiltis, nevar. Tādēļ es gribu pateikt pilnīgi skaidri - Latvijā, atrodoties blakus Baltijas jūrai un Rīgas jūras līcim, kas rada ļoti mainīgus laika apstākļus ziemā, ietves attīrīt no apledojuma bez sāls nevar. Vai arī tad ir jāsamierinās, ka būs periodi, kad ir apgrūtinoši pa tām pārvietoties. Abas lietas reizē nevar," teica Purvinskis.

Savukārt "Vizii Urban" valdes loceklis Ģirts Baltrums uzsvēra, ka uz ietvēm netiek kaisīts tīrs sāls. Katrai pilsētai ir savas prasības, un tiek lietoti sāls un smilts maisījumi, kur attiecība parasti ir viens pret pieci un tādēļ pārsvarā tās ir smiltis. Proporcijas, palielinot sāls daudzumu, tiek mainītas tikai intensīvas atkalas apstākļos.

Savukārt, komentējot šķembu lietošanu, Baltrums uzsvēra, ka pilsētās tas ir izaicinoši, jo šķembas nedrīkst nonākt lietus kanalizācijas sistēmā. Šķembas nav piemērotas tam, lai no šīm sistēmām izskalotos, rodas aizdambējumi un jau cita veida problēmas.

Purvinskis arī norādīja uz to, ka daudz ir saistīts ar sabiedrības prasībām un gaidām - vai iedzīvotājiem svarīgāk ir pilnībā attīrītas ietves vai sāls lietošanas samazināšana.

"Analoģija ir ar lapām rudenī. Vai tiešām mums visas lapas ir jānovāc un jāveido sterils zāliens, vai arī daļa lapu var palikt un veidot dabīgu vidi ap kokiem? Varbūt ir jēga beigt to pūšanu un visas lapas no parkiem neizvest? Vai mums vasarā ir jāpriecājas par nomiglotiem, steriliem laukiem, kuros nekas nedzīvo, vai tomēr labāka ir dabīga pļava? Tas pats attiecas uz sniegu un jautājumu, cik ātri un ar kādiem paņēmieniem tas ziemā ir jānovāc. Varbūt ir jēga nelietot tik daudz sāli, divas dienas pabraukt pa sniega putru un pagaidīt, kamēr to iztīrīs mehāniski? Tas ir stāsts par gaidu un vēlmju sabalansēšanu," sacīja Purvinskis.