Būvniecības nozarē izlaides apjomi samazinās piekto ceturksni pēc kārtas, un 2022.gada trešajā ceturksnī būvniecības produkcijas apjomi samazinājās par 13,6%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo ceturksni - būvizmaksu pieaugums aizvien negatīvāk ietekmē nozares aktivitāšu dinamiku, un pieaugošās cenas nozarē bremzē esošos būvniecības projektus un jaunu projektu uzsākšanu, atzina Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienesta ekonomists Jānis Ušpelis.
Šā gada trešajā ceturksnī būvniecības produkcijas izlaide saruka visās būvniecības apakšgrupās. Samazinājuma temps ir diezgan vienmērīgs visās apakšgrupās, un lielākais samazinājums vērojams ēku būvniecībā.
Ēku būvniecības apjomi 2022.gada trešajā ceturksnī bija par 14,2% mazāki kā iepriekšējā gada trešajā ceturksnī. Samazinājumu noteica nedzīvojamo māju būvniecības sarukums.
Inženierbūvniecība 2022.gada trešajā ceturksnī saruka par 12,2%, salīdzinot ar 2021.gada trešo ceturksni. Aktivitāte samazinājās visās inženierbūvniecības jomās.
Specializēto būvdarbu apjoms šajā periodā samazinājās par 13,3% salīdzinājumā ar 2021.gada trešo ceturksni. Sarukums vērojams visās apakšnozares jomās, īpaši strauji samazinoties būvdarbu pabeigšanas darbu, kā arī ēku nojaukšanas un būvlaukumu sagatavošanas segmentiem.
Par būvniecības aktivitāšu mazināšanos liecina arī būvatļauju dati. 2022.gada trešajā ceturksnī izsniegto būvatļauju skaits sasniedza 1303 būvatļaujas, kas bija par 3,6% mazāk nekā 2021.gada atbilstošajā periodā. To noteica komerctelpu un citu nedzīvojamo telpu būvniecībai izsniegto būvatļauju samazinājums. Savukārt, šajā periodā paredzamā platība saruka daudz straujāk - par 56,2%.
Paredzams, ka tuvākajos mēnešos būvniecības nozarē saglabāsies sarežģīta situāciju, jo esošais cenu kāpums turpinās ietekmēt būvniecības izmaksas, kā arī ģeopolitiskā situācija un nenoteiktība ietekmēs privātās investīcijas. Šajā situācijā liela loma nozares izaugsmē būs valsts investīcijām - Eiropas Savienības fondu un Atveseļošanas un noturības mehānisma projektu ieguldījumiem.