Divi odiozākie politisko partiju līderi – Aldis Gobzems ("Katram un katrai") un Ainars Šlesers ("Latvija pirmajā vietā") pēc socioloģisko aptauju reitinga šobrīd dala astoto vietu, vēlētājiem atbildot uz jautājumu, par kuru sarakstu balsotu, ja vēlēšanas notiktu rīt. "TonyBet" bukmeikeri abu politiķu izredzes vērtē kā līdzīgas, tomēr lielākas izredzes iekļūt 14. Saeimā piešķirot Aldim Gobzemam.
Abi saraksti vēl atrodas mazliet 5% barjeras pārsniegšanas, tomēr daudz var mainīt vēl neizlēmušo vēlētāju balsis.
"TonyBet" bukmeikeru ieskatā lielākas izredzes iekļūt 14. Saeimā ir Aldim Gobzemam – viņa iespējas tikt ievēlētam vērtē ar 45% varbūtību, savukārt Ainara Šlesera izredzes tiek vērtētas zemāk – ar 40% varbūtību. Tādējādi abu politiķu iespējas kļūt par nākamās Saeimas deputātiem šobrīd ir zem 50% robežas.
Politologi Gobzema popularitāti kopumā skaidro, no vienas puses, ar agresīvajiem pašreklāmas pasākumiem, kuros politiķis gan nopelnīja lērumu administratīvo pārkāpumu protokolu, bet, kā vērtē politisko procesu vērotāji, tas tika darīts gana mērķtiecīgi un apzināti.
Tikpat pārdomāti esot Gobzema vienotā stilā ieturētie pirmsvēlēšanu paziņojumi, kas iet pie sirds cilvēkiem, kuri ieraduši domāt kategorijās "viss ir slikti", jo "pie visa vainīga sliktā valdība".
Savukārt Šlesera retorika, kaut arī ieturēta līdzīgā tonalitātē, tomēr ir piezemētāka, un tajā ir mazāk spilgta, pat absurda šova elementu. Iespējams, tieši atturēšanās "spēlēt cirku uz pilnu klapi" maksās viņa izveidotajam politiskajam spēkam pārstāvniecību 14. Saeimā.
Pēdējie partiju reitingi pirms 14. Saeimas vēlēšanām liecina, ka pirmo vietu jau ilgstoši saglabā pašreizējā varas partija "Jaunā Vienotība", bet opozīcijā esošā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) strauji izvirzījusies otrajā vietā. Pēc tam seko Nacionālā apvienība, "Apvienotais saraksts" ar Uldi Pīlēnu kā premjera kandidātu un "Saskaņa".
Sestajā un septītajā vietā ir attiecīgi "Progresīvie" un "Attīstībai/Par!". Astotajā vietā ir Latvijas Krievu savienība, bet devīto vietu dala partijas "Katram un katrai" un "Latvija pirmajā vietā".
Ja vēlētāji nobalsos tā, kā ir solījuši, tad redzams, ka 5% barjeru septembrī pārvar septiņas partijas. Izredzes iekļūt ir vēl vairākiem sarakstiem, jo daudz vēlētāju vēl nav izlēmuši, par ko balsot, vai arī slēpj savu izvēli.
Uz jautājumu, vai plāno piedalīties Saeimas vēlēšanās, kas notiks 2022. gada 1. oktobrī, 37% SKDS veiktās aptaujas respondentu atbildēja, ka noteikti piedalīsies. Tas ir pieaugums par 2%, salīdzinot ar iepriekšējās aptaujas datiem. Atbildētāju "vairāk ticams, ka piedalīšos" īpatsvars ir 33%. Savukārt 13% norādīja atbildi "vairāk ticams, ka nepiedalīšos. 10% pavisam noteikti atbildēja, ka nepiedalīsies.
Lai arī līdz 14. Saeimas vēlēšanām atlikusi tikai nedēļa, daudz balsstiesīgo lēmumu, par ko balsot, atliek uz pēdējo brīdi. To apliecina gan aptauju dati, gan arī Latvijas Televīzijas uzrunātie lauku iedzīvotāji.
Kopumā 14. Saeimas vēlēšanām reģistrēti 19 kandidātu saraksti, kuros uz 100 deputātu vietām parlamentā kopumā sākotnēji tika pieteikti 1832 deputātu kandidāti. Līdz ar CVK lēmumiem uz iekļūšanu Saeimā pretendē par trim kandidātiem mazāk – 1829.