Notiks piemiņas brīdis Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā

Sabiedrība
LETA 03:01, 04.07.2022 0

Rīga, 4.jūl., LETA. Šodien plkst.12 Gogoļa ielā 25 Rīgā notiks Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienai veltīts piemiņas brīdis, aģentūru LETA informēja pasākumu rīkotājs - Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome.



Rīga, 4.jūl., LETA. Šodien plkst.12 Gogoļa ielā 25 Rīgā notiks Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienai veltīts piemiņas brīdis, aģentūru LETA informēja pasākumu rīkotājs - Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome.

Piemiņas ceremonijā piedalīsies Valsts prezidents Egils Levits, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), citas valsts amatpersonas, ārvalstu diplomāti, kā arī ap 60 Vācijas pilsētu mēri, no kurām ebreji tika deportēti uz Rīgu un šeit nogalināti.

Klātesošos uzrunās bijušais Rīgas geto un koncentrācijas nometņu ieslodzītais, vēsturnieks Marģers Vestermanis, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Krupņikovs, aizlūgumu noturēs Rīgas sinagogas rabīns Elijohu Krumers. Ceremoniju vadīs Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, profesors Ruvins Ferbers.

Piemiņas brīdis notiek vietā, kur atradās Lielā horālā sinagoga. 1941.gada 4.jūlijā, trīs dienas pēc nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanas Rīgā, Vācijas Drošības policijai un Drošības dienestam pakļautā vietējās palīgpolicijas vienība Viktora Arāja vadībā pēc nacistu rīkojuma nodedzināja dievnamu kopā ar tur esošajiem cilvēkiem. Tajā pašā dienā nodedzināja arī citus ebreju dievnamus - par upuriem kļuva ne mazāk kā 400 cilvēku. Ar šiem notikumiem Latvijā sākās Holokausts - ebreju masveida iznīcināšana. 1990.gadā Latvijas Augstākā Padome nolēma noteikt 4.jūliju par Ebreju tautas genocīda piemiņas dienu.

Pirms kara Latvijā dzīvoja 93 000 ebreju. Nacistiskās okupācijas laikā 1941.-1945.gadā tika nogalināti vairāk par 70 000 vietējo ebreju un ap 20 000 šeit deportēto ebreju no citām Eiropas valstīm.

Padomju laikā Lielās sinagogas drupas tika nojauktas, un to vietā ierīkots skvērs. 1980.gadu beigās šeit tika veikti izrakumi, un 1993.gadā ar Latvijas valdības, ebreju organizāciju un privāto personu atbalstu izveidots memoriāls - simboliskas sinagogas sienas ar izrakumos atrastajiem oriģinālā dekora elementiem.

Blakus sinagogas drupām 2007.gadā tika atklāts piemineklis par godu vairākiem simtiem glābējiem, kas riskējot ar savu dzīvību slēpa ebrejus no iznīcināšanas nacistiskās okupācijas laikā.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Ūdens temperatūra vietām pakāpusies līdz +21 grādam

Latvijas peldvietās ūdens kļuvis siltāks, upēs temperatūra vietām sasniedz +21 grādu, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Sabiedrība Latvijā gaidāms karstākais 3.jūlijs novērojumu vēsturē

Ceturtdien Latvijā gaiss sakarsīs līdz +28..+33 grādiem, tomēr Kurzemē jau agrā pēcpusdienā, pastiprinoties vējam, ieplūdīs vēsāks gaiss no rietumiem, prognozē sinoptiķi.

Sabiedrība Rinkēvičs: Jāvērtē, cik efektīvas bijušas integrācijas programmas

Latvijā jāvērtē, cik efektīvas bijušas integrācijas programmas, trešdien žurnālistiem sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Sabiedrība EK piedāvā līdz 2040.gadam izmešus samazināt par 90%

Eiropas Komisija (EK) trešdien piedāvājusi jaunu saistošu mērķi siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisijas samazināšanai Eiropas Savienībā (ES) nākamajiem 15 gadiem, bloks līdz 2050.gadam kļūtu oglekļa emisijas ziņā neitrāls.

Lasiet arī

Sabiedrība Iepretim Ādažu militārās bāzes centrālajiem vārtiem vēlas būvēt viesnīcu

Kadagā, iepretim Ādažu militārās bāzes centrālajiem vārtiem, iecerēts būvēt jaunu viesnīcu, liecina Ādažu novada informācija.

Kultūra Latviešu mākslinieks Egils Mednis demonstrēs savu sadarbību ar robotu (+VIDEO)

"Radošais gars var materializēties viņa radītajā darbā, vai tas ir zīmējums vai programmas algoritms".

Ekonomika Zināms, cik pērn amatā nopelnījis «airBaltic» operatīvās vadības direktors

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis, kurš šogad aprīlī tika iecelts aviokompānijas izpilddirektora pienākumu izpildītāja amatā, pagājušajā gadā kompānijā nopelnīja 344 582 eiro, kas ir par 9,7% jeb 30 378 eiro vairāk nekā 2023.gadā, liecina viņa iesniegtā amatpersonas deklarācija par 2024.gadu.

Sabiedrība Rīgas ostā piestās norvēģu kuģis «Nordsjernen»

Rīgas ostā šodien piestās norvēģu kompānijas "Vestland Classic" flotes ekspedīciju kuģis "Nordsjernen", aģentūru LETA informēja Rīgas brīvostas pārvaldē.