Deputātiem nesanāca neielaist Saeimā Aivaru Lembergu

Par attiecīgajiem grozījumiem likumā "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām" balsoja Jaunās konservatīvās partijas, Nacionālās apvienības un daži pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Savukārt "pret" balsoja Zaļo un zemnieku savienības, "Saskaņas", "Jaunās Vienotības" (JV) deputāti, daži partijas "Par cilvēcīgu Latviju" biedri un pie frakcijām nepiederošie deputāti un pa vienam deputātam no partijām "Republika" un "Latvija pirmajā vietā". Balsojumā atturējās viens NA un viens JV deputāts.

No deputātiem, kuri sēdei bija reģistrējušies, balsojumā nepiedalījās "Attīstībai/Par!", JV un partijas "Republikas" biedri, daži pie frakcijām nepiederoši deputāti un viens deputāts no NA.

Tāpat Saeimas sēdē tika noraidīti saistītie grozījumi Saeimas Kārtības rullī.

Nepatīkami pārsteigts par deputātu lēmumu noraidīt šos grozījumus bija deputāts Artuss Kaimiņš, kurš uzsvēra, ka grozījumu mērķis bija panākt, lai Lembergs "nemētājas par Saeimu" un neiet uz Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas telpām. Lembergs ir negatīvs simbols līdzīgi kā Voldemorts, uzvēra politiķis. Viņš pieļāva, ka "Šlesera gadījums" jeb viņa virzība uz atgriešanos politikā nepieciešama, jo tā būtu kā atgādinājums ar beisbola vāli, lai pašlaik pie varas esošie saprastu riskus.

Deputāts Juris Jurašs (JKP) norādīja, ka grozījumi nepieciešami, jo sabiedrībai jābūt pārliecinātai, ka darbs pie tiem notiek sabiedrības interesēs. Tāpat jārada pārliecība, ka likumu pieņemšana Saeimā notiek godīgi, pārskatāmi un cieņpilni, uzsvēra politiķis.

Lemberga partijas biedrs, Saeimas deputāts Gundars Daudze (ZZS/"Latvijai un Ventspilij") norādīja, ka abi šodien Saeimā skatīties likumprojekti ir rakstīti vienam cilvēkam - Lembergam. Daudz uzsvēra, ka pēc šī Saeimas sasaukuma darbības trīs gadiem vairs ne par ko nebrīnās, jo grozījumu iniciatori no JKP sludina bezkompromisa tiesiskumu, lai gan praksē tas kļuvis par beztiesiskumu.

Daudze uzsvēra, ka tiesības apmeklēt Saeimu Augstākās padomes deputātiem, kuri balsoja par Latvijas Neatkarības atjaunošanas deklarāciju, ir balva tam, ka dzīvojam neatkarīgā Latvijā. Politiķis uzsvēra, ka pret piedāvātajiem grozījumiem iebilst arī 4.maija Deklarācijas kluba biedri.

Viņš norādīja, ka nav pieņemami, ka kāda trešā valsts nosaka, kurš drīkst un kurš nedrīkst apmeklēt Saeimu. Daudze arī akcentēja, ka ASV atbildīgās institūcijas noteiktās sankcijas ir novedušās pie tā, ka ar Ventspils ostas darbu saistītie uzņēmumi ir spiesti strādāt ar mazāku apgrozījumu un atlaist darbiniekus. Politiķis "kā ārsts" arī aicināja kādus no grozījumu iniciatoriem aiziet pie psihologa.

Daudze arī vērsa uzmanību, ka grozījumus parakstīja arī divi deputāti, kuru lietas ir iztiesāšanas procesā.

Deputāts Jānis Butāns (JKP), izsakot atbalstu grozījumiem, pauda uzskatu, ka Lembergs cenšas noturēties politikā. Viņa ieskatā kolēģim "Daudzem nebūtu solīdi" izteikties par šī likumproejkta ierosinājumu, jo Lembergs ir veicis lielus ziedojumus Daudzes pārstāvētajam politiskajam spēkam.

Butāns uzsvēra, ka jau iepriekš vajadzēja parādīt Latvijas sabiedrībai, ka esam par tiesisku valsti un iekļaušanos Rietumu civilizācijas kopienā, pieņemot šos grozījumus.

Deputāts Valērijs Agešins (S) cita starpā norādīja, ka likumprojekta autori gandrīz nerunā vai negribīgi runā par ierobežojumu noteikšanu cilvēkiem, kuri veikuši tīšus vai smagus, vai sevišķi smagus noziegumus.

Parlamentārietis Didzis Šmits sarkastiski aicināja neapstāties, bet iet vēl tālāk, iekļaujot aizliegumu Saeimu apmeklēt arī jampampiņiem, kuri atbilstoši definīcijai ir jocīgi, pamuļķi un nepatīkami cilvēki. Politiķis norādīja, ka viņus nebūs grūtību atšķirt, jo to parādīs balsojums. Šie grozījumi apkauno Latvijas valsti, Saeimas namu, un deputātiem, kuri balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu, būs kauns nākt "pie mums jampampiņiem".

Deputāts Andrejs Judins (JV) norādīja, ka ir plaši zināms, ka Lembergs nav viņa draugs. Reizē politiķis uzsvēra, ka, ja ir vēlme ierobežot kāda tiesības, tad neder kritērijs, ka kāda cita valsts var noteikt, kuri deputāti nedrīkst apmeklēt Saeimu, - tas jānosaka parlamentam pašam. Politiķis uzsvēra, ka viņam ir kauns par šiem grozījumiem.

Jurašs norādīja, ka, ja likumprojekts būtu atbalstīts, tos varētu papildināt ar citu deputātu priekšlikumiem, pie kādiem vēl citiem apstākļiem būtu liegts piedalīties Saeimas darbā.

Kā ziņots, iepriekš Juridiskās komisijas sēdē pamatojumu grozījumiem sniedza tās priekšsēdētājs un viens no grozījumu iesniedzējiem Jurašs, uzsverot nepieciešamību mazināt šo personu prettiesisku ietekmi uz likumdevēja varu.

Agešins iepriekš komisijas sēdē pauda, ka sankciju dēļ ierobežot bijušo deputātu tiesības apmeklēt parlamenta ēku ir nesamērīgi. Deputāts uzsvēra, ka Satversme un Saeimas Kārtības rullis ierobežo esošos deputātus, ja ir veikts noziegums, savukārt deputāti vēl lietu iztiesāšanas laikā piedalās Saeimas darbā. Tāpat vienas personas dēļ, uz kuru attieksies likuma grozījumi, tie nebūtu jāveic, akcentēja Agešins.

Deputāts Edgars Tavars (ZZS) norādīja, ka grozījumi pirms pusotra gada tika virzīti kā "likumdošanas izrādīšanās" drīz pēc tam, kad pret Lembergu tika noteiktas ASV institūcijas sankcijas. Deputāts pauda bažas, ka, piemēram, Ungārijai, Turcijai, Bulgārijai un citām valstīm tiks dotas tiesības noteikt, kuri Latvijas bijušie deputāti var apmeklēt Saeimu. Tavars pieļāva, ka šie grozījumi ir mēģinājums "ieriebt Lembergam".

Jurašs gan apgalvoja, ka likumprojekta mērķis nav radīt sekas konkrētai personai, bet nodrošināt atbilstošu pieeju tā pat kā citās demokrātiskās valstīs, kur netiek pieļauta prettiesiska lēmumu ietekmēšana.

Deputāte Jūlija Stepaņenko (LPV), visdrīzāk, sarkastiski norādīja, ka varētu noskaidrot un likumprojektā iekļaut arī to, kuru valsts vēstniecībām nepatīk kādi no pašreizējiem deputātiem. Politiķe komisijas sēdē balsoja pret JKP piedāvātajiem grozījumiem.

Grozījumus Saeimas Kārtības rullī iepriekš iesniedza JKP Saeimas frakcijas deputāti, kā arī pie frakcijām nepiederošais parlamentārietis Artuss Kaimiņš.

Deputāti norādīja, ka grozījumi nepieciešami, lai noteiktu ierobežojumus apmeklēt parlamenta ēkas tādiem bijušajiem Saeimas deputātiem un par Latvijas neatkarības atjaunošanu balsojušajiem Augstākās padomes deputātiem, attiecībā uz kuriem ir noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, vai piemērotas Eiropas Savienības vai NATO dalībvalsts noteiktās sankcijas. Tādā veidā, grozījumu iniciatoru ieskatā, tikšot mazināta šo personu prettiesiska ietekme uz likumdevēja varu.

Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums attiecas uz visām personām, un tām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas, akcentē JKP, norādot, ka starptautisko organizāciju un nacionālās sankcijas lielākoties tiek noteiktas politisku un drošības apsvērumu dēļ.

Iniciatīvu iesniegušo politiķu ieskatā likumdevējs, nodrošinot iespēju personām, pret kurām ir noteiktas sankcijas, bez ierobežojuma apmeklēt Saeimu un piedalīties Saeimas darbā, apdraud kvalitatīvu likumdošanas procesu norisi un pieļauj Saeimas darbā tādu personu līdzdalību, kuru klātbūtne tajā nav pieļaujama.

Politiskā spēka deputāti uzskata, ka Saeimas Kārtības ruļļa regulējums un Augstākās padomes tradīcijas līdz galam vairs nespēj nodrošināt tādu likumdošanas procesa norisi, kas atbilstu modernas, demokrātiskas un tiesiskas valsts standartiem.

"Lai likumdevējs varētu pieprasīt sabiedrību ievērot sevis pieņemtos likumus, tam likumdošanas procesā ir jārada pārliecība, ka likuma pieņemšana notikusi godīgi, pārskatāmi un cieņpilni," pauda JKP politiķi.