Pēc Misānes lietas precizēs kārtību, kāda pieprasa pilsoņa izdošanu Latvijai

Paredzēts noteikt, ka Ģenerālprokuratūra, saņemot informāciju no ES dalībvalsts par trešās valsts lūgumu par Latvijas pilsoņa izdošanu, lems par iespēju sākt kriminālprocesu. Ģenerālprokuratūra lems par iespēju pieprasīt personas izdošanu Latvijai, ja būs konstatēti nosacījumi tā pieņemšanai.

Likumā jau pašlaik ir noteikts, ka personas izdošana Latvijai no ES dalībvalsts notiek, pamatojoties uz Ģenerālprokuratūras pieņemtu lēmumu par Eiropas apcietinājuma ordera jeb lēmuma izdošanu.

Anotācijā skaidrots, ka praksē ir secināts, ka, lai efektīvi nodrošinātu Latvijas pilsoņu aizsardzību gadījumos, kad ir saņemta informācija no citām ES dalībvalstīm par ārvalstu lūgumu par Latvijas pilsoņa izdošanu, ir nepieciešams pilnveidot kriminālprocesuālo regulējumu.

Līdz ar to turpmāk Ģenerālprokuratūra, saņemot informāciju no ES dalībvalsts par trešās valsts lūgumu par Latvijas pilsoņa izdošanu, noskaidros, vai pret personu Latvijā ir sākts kriminālprocess par izdošanas lūgumā norādītiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Tiks noteikta tālākā procedūra situācijai, ja būs konstatēts, ka Latvijā pret personu jau ir sākts kriminālprocess par izdošanas lūgumā norādītajiem noziedzīgiem nodarījumiem. Šādā situācijā tiks vērtēts, vai kriminālprocesā pastāv priekšnosacījumi, lai prasītu pilsoņa izdošanu Latvija. Ja šādi priekšnosacījumi pastāvēs, Ģenerālprokuratūra lems par prasījumu mūsu pilsoni izdot Latvijai.

Ja tiks secināts, ka kriminālprocess par izdošanas lūgumā norādītajiem noziedzīgiem nodarījumiem pret personu nav sākts, tiks vērtēts jautājums, vai ir pamats šāda kriminālprocesa sākšanai, nepieciešamības gadījumā pieprasot papildu informāciju par konkrētās lietas apstākļiem.

Ja kriminālprocesā tik konstatēti likumā paredzētie nosacījumi personas izdošanai uz Latviju, tiks lemts jautājums par pieprasījuma izteikšanu attiecīgajai ES dalībvalstij par mūsu pilsoņa izdošanu Latvijai.

Tāpat likumā tiks noteikts, kā tiks izpildīts nolēmums par mantas konfiskāciju vai pieprasījums par aresta uzlikšana mantai Latvijā, kuru izdevusi cita ES dalībvalsts. Normatīvajā aktā paredzēts veikt arī citas izmaiņas.

Kā skaidrots anotācijā, grozījumi Kriminālprocesa likumā izstrādāti, lai nodrošinātu normatīvā regulējuma atbilstību ES regulām, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras izveidei un par iesaldēšanas rīkojumu un konfiskācijas rīkojumu savstarpējo atzīšanu, kā arī, lai risinātu dažādas praksē konstatētas ar likuma piemērošanu saistītas problēmas starptautiskās krimināltiesiskās sadarbības jomā.

Grozījumi tapuši pēc tam, kad aptuveni pirms gada sabiedrības izmanība Latvijā bija pievērsta Kristīnes Misānes lietai. Misāne no 2018.gada nogales līdz 2020.gada sākumam atradās apcietinājumā Dānijā, kur viņa tika aizturēta, jo Dienvidāfrikas Republikā (DĀR) viņai bija inkriminēta sava bērna nolaupīšana un citi pārkāpumi. Šajā laikā notika juridiska cīņa, uz kuru valsti sieviete tiks nosūtīta. Dānija jau bija pieņēmusi lēmumu Misāni izdot DĀR, bet izdošana trīs reizes tika atlikta.

Organizējot Latvijas sabiedrības atbalstu un iesaistoties Latvijas valsts iestādēm, tika panākta sievietes izdošana Latvijai. Lai panāktu sievietes izdošanu Latvijai, nevis DĀR, Latvijas likumsargi no Misānes pārstāves saņēma viņas pašrocīgi uzrakstītu vaļsirdīgu atzīšanos iespējamos noziegumos. Ņemot vērā minēto, 2020.gada februāra vidū Rīgas tiesas apgabala prokuratūrā tika ierosināts kriminālprocess un viņa atzīta par aizdomās turēto par DĀR, iespējams, izdarītiem noziegumiem. Pašlaik Misāne atrodas Latvijā un ir izcietusi viņai piemēroto sodu.