Kas vieglāk pielāgojās ārkārtējai situācijai - iedzīvotāji ar vai bez bērniem?

Pētījuma autors skaidro, ka tas varbūt varētu būt saistīts ar, "ka tie, kuriem ir viens vai divi bērni, spēj novirzīt savas domas un komunicēt vai socializēties ar tuviniekiem", savukārt tie, kuri ir bez bērniem, vairāk būtu saskarsmē ar ziņām, aktualitātēm un apkārt notiekošo.

Pētījumā atklājies, ka visām vecuma grupām šie rezultāti ir salīdzinoši līdzīgi, tomēr augstāko rezultātu grūtībās pielāgoties uzrādīja tieši iedzīvotāji vecumā no 66 līdz 75 gadiem. Atbilstoši Upeslejas skaidrojumam, šī ir riska grupa, proti, šiem iedzīvotājiem ir lielākas bailes par savu veselību, kā arī Covid-19 izplatības ietekmē potenciāli samazinājās klātienes kontakts ar tuviniekiem.

Vienlaikus pētījumā secināts, ka Latvijas pilsētās dzīvojošajiem respondentiem bija lielākas grūtības pielāgoties ārkārtējās situācijas apstākļiem nekā laukos. Tas, pēc pētījuma autora sacītā, iespējams skaidrojams ar to, ka laukos ir iespējams novērst domas no notiekošā, darot lauku darbus.

Tāpat atklājies, ka tie, kuri nav attiecībās, uzrādīja augstākus rezultātus grūtībās pielāgoties. Upesleja norāda, ka cilvēkam ir nepieciešams atbalsts no tuvā cilvēka, jo varbūt viņi jūtās vientuļi, bet šis atbalsts netiek saņemts.

Raugoties pēc nodarbinātības statusa, lielākās grūtības pielāgoties bija tiem, kuru darba statuss ir mainījies daļēji, piemēram, darbs uz brīdi ir apturēts, secināts pētījumā.

Pētījumā atklājies, ka sievietēm bija lielākas grūtības pielāgoties jaunajiem apstākļiem nekā vīriešiem. "To iespējams var skaidrot ar to, ka sievietes vairāk sniedza atbalstu vecākā gadagājuma cilvēkiem mājās un varbūt arī bērniem, kuriem pavasarī bija attālinātās mācības un bija nepieciešama lielāka uzmanība, kā arī noteikti grūtības varēja radīt agresija ģimenē, piemēram, starp pieaugušajiem ģimenē, kuri diendienā ir mājās," skaidroja viens no pētījuma autoriem Upesleja.

No pētījuma izrietošo rekomendāciju vidū, tiek aicināts izstrādāt skaidrus ieteikumus par efektīvākajām pašpalīdzības stratēģijām, kā arī izstrādāt un piedāvāt intervences, lai veicinātu iedzīvotāju psiholoģisko noturību un spēju pielāgoties izmaiņām saistībā ar Covid-19 pandēmijas radīto krīzi.

Pētījumā piedalījās reprezentatīvs cilvēku daudzums - kopumā 2608 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. No šiem respondentiem 39,8% bija vīrieši, bet 60,2% sievietes.