Mudina pilsētas pretendēt uz Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027.gadā statusu

KM valsts sekretāre Dace Vilsone otrdien preses konferencē pastāstīja, ka, lai kandidētu uz šo statusu, pilsētām vai novadiem nepieciešams izstrādāt ilgtermiņa stratēģiju, kas sevī iekļauj arī Eiropas dimensiju, proti, kultūras pasākumiem jābūt saistītiem ar Eiropas kultūras daudzveidību.

Savukārt kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka Latvijā ir daudz pilsētu ar atbilstošām ambīcijām, lai kandidētu uz šo statusu. Viņš arī novēlēja veiksmi pilsētai, kas tiks izvēlēta.

Turpretim "Rīga 2014" vadītāja Diāna Čivle atzīmēja, ka vēlas iedrošināt ikvienu pilsētu pieteikties atlasei, jo šis projekts var kalpot kā attīstības katalizators kultūras nozares revidēšanai.

Jau vēstīts, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu katru gadu piešķir ne vairāk kā vienai pilsētai katrā no divām iniciatīvas dalībvalstīm, ņemot vērā īpašā kalendārā noteikto. Šis kalendārs paredz, ka 2027.gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu piešķir divām Eiropas Savienības dalībvalstīm - Latvijai un Portugālei.

Katra no minētajām divām valstīm izrauga vienu pilsētu, kurai piešķir Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu, pamatojoties uz starptautiskas un neatkarīgas žūrijas atlases ziņojumā izklāstītajiem ieteikumiem, un par tā piešķiršanu paziņo ne vēlāk kā četrus gadus pirms statusa iegūšanas.

2014.gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas gods tika piešķirts divām pilsētām - Latvijas galvaspilsētai Rīgai un Ūmeo pilsētai Zviedrijā.

Kā ziņots, valdības jūlijā apstiprinātie noteikumi paredz pieteikumu iesniegšanas kārtību Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukuma piešķiršanas atlasei Latvijā 2027.gadā, kārtību, kādā izrauga un apstiprina Latvijas ekspertus kultūras galvaspilsētas atlases žūrijā, kā arī kārtību, kādā apstiprina un paziņo Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumam izvirzīto Latvijas pilsētu.

Pieteikumus 2027.gada Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam aicinātas iesniegt Latvijas pilsētu pašvaldības, pilsētu pārvaldes, novada pilsētu vai novadu pašvaldības, kuras pretendē uz Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukuma piešķiršanu, kā arī kopienas ārpus Eiropas kultūras galvaspilsētas kandidātpilsētas teritorijas.