Jaunajā pašvaldību likumā Rīgai būšot īpašs regulējums. Ko tas nozīmē?

Vienlaikus gan VARAM pagaidām nekomentē, ko tieši šis regulējums paredzēs. Pēc ministrijas teiktā, patlaban darbs un diskusijas par jauno likumu notiek ministrijas iekšēji izveidotajā darba grupā.

"Kad diskusijas darba grupā būs beigušās, ministrija sagatavos un iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu. Diskusijas un komentāri par likumprojektu būs iespējami, kad to virzīs izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē, Ministru kabinetā un Saeimā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā," norāda ministrijā.

Jau vēstīts, ka Rīgas dome lūgusi parlamentam izvērtēt iespēju Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā paredzēt īpašu lomu galvaspilsētai.

Rīgas dome sniegusi savu atzinumu Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma projektam, vēršot uzmanību uz to, ka jau daudzus gadus dome ir centusies Saeimas deputātus pārliecināt, ka ir nepieciešams atsevišķi izdalīt tēmu "Galvaspilsēta", vienlaikus ierosinot izvērtēt iespēju likumprojektā izklāstīt galvaspilsētas īpašo lomu Latvijā.

Saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" galvaspilsēta Rīga papildu likumā noteiktajām funkcijām pastāvīgi veic valsts un pašvaldības dalītās atbildības funkcijas, uzsvēra domē, piebilstot, ka faktiski Rīgas pašvaldība veic papildu funkcijas, kam nav nodrošināts finansējums to kvalitatīvai izpildei.

"Rīgas pilsētas pašvaldība ir valstī lielākais donors Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam, pēdējos četrus gados vidēji ik gadu iemaksājot tajā 89 miljonus eiro. Šāda situācija pastāv, neskatoties uz to, ka galvenā pašvaldību ieņēmumu avota - iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi Rīgas metropoles areālā ir neproporcionāli, jo Rīgas pilsētā strādā un tajā esošo uzņēmumu un institūciju pakalpojumus izmanto ievērojami vairāk cilvēku, nekā ir deklarējušies galvaspilsētā," uzsvērts atzinumā.

Domes ieskatā tas rada lielu Rīgas pilsētā esošās infrastruktūras, tostarp valsts nozīmes infrastruktūras, noslodzi, kas netiek segta no nodokļa ieņēmumiem.