Diskutēs par nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2030.gadam

Rīga, 21.nov., LETA. Ekonomikas ministrija (EM) šodien rīkots forumu "Enerģētikas un klimata plāns 2030 - ceļā uz ilgtspējīgu valsti", aģentūru LETA informēja ministrijā. Forums notiks no plkst.10 līdz 16 RISEBA Arhitektūras un mediju centra H2O6, Durbes ielā 4, Rīgā. Forumu varēs vērot tiešsaistē EM "Facebook" lapā. Pasākumā ar plāna mērķiem iepazīstinās ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Edvīns Balševics. Forumā plānots runāt par plānā atspoguļotajām sabiedrības interesēm, sabiedriskajām konsultācijām un izaicinājumiem, izstrādājot plānu, kā arī tiks runāts par nacionālajām, pašvaldību, sabiedrības un uzņēmēju interesēm. Jau ziņots, ka šā gada 14.novembrī valsts sekretāru sanāksmē starpinstitūciju saskaņošanai tik izsludināts EM iesniegtais Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2030.gadam (NEKP 2030) projekts. Līdz ar to sākts noslēdzošais NEKP 2030 projekta saskaņošanas posms ar ministrijām un citām ieinteresētajām pusēm. Ministru kabinetā 2019.gada 17.decembrī plānots apstiprināt NEKP 2030, lai līdz gada beigām to iesniegtu Eiropas Komisijā (EK). Pēc EK rekomendāciju saņemšanas 2019.gada jūnijā, sabiedrības sniegtajiem priekšlikumiem un ministriju viedokļiem, šobrīd ir aktualizēta NEKP2030 redakcija, tostarp plānotie rīcības virzieni un pasākumi. Vienlaikus ieinteresētās puses ir aicinātas piedalīties Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātā NEKP 2030 projekta saskaņošanā un līdz 2019.gada 29.novembrim EM sniegt priekšlikumus NEKP 2030 uzlabošanai. Plāna projekts ir pieejams Ministru kabineta tīmekļa vietnē un EM mājaslapā. "NEKP 2030" būs galvenais dokuments ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas formulēšanai. NEKP 2030 ilgtermiņa vīzija ir ilgtspējīgā, konkurētspējīgā un drošā veidā veicināt klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību. Plāna mērķi ir veicināt resursu efektīvu izmantošanu, kā arī to pašpietiekamību un dažādību, nodrošināt resursu, un it īpaši fosilu un neilgtspējīgu resursu, patēriņa būtisku samazināšanu un vienlaicīgu pāreju uz ilgtspējīgu, atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošanu, kā arī stimulēt tādas pētniecības un inovāciju attīstību, kas veicina ilgtspējīgas enerģētikas sektora attīstību un klimata pārmaiņu mazināšanu. Lai sasniegtu minētos mērķus, plānā iekļauts saraksts ar 104 pasākumiem, kas sadalīti 12 rīcības virzienos. Starp tiem ir ēku energoefektivitātes uzlabošana, neemisiju tehnoloģiju izmantošanas veicināšana elektroenerģijas ražošanā, energoefektivitātes uzlabošana un atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģiju izmantošanas veicināšana siltumapgādē un aukstumapgādē un rūpniecībā un transportā, enerģijas pašražošanas un pašpatēriņa veicināšana. Tāpat starp pasākumiem ir enerģētiskā drošība un neatkarība, pilnīga enerģijas tirgu integrācija, infrastruktūras modernizācija, atkritumu un notekūdeņu apsaimniekošanas efektivitātes uzlabošana un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana, resursu efektīva izmantošana un SEG emisiju samazināšana lauksaimniecībā, ilgtspējīga resursu izmantošana, SEG emisiju samazināšana un CO2 piesaistes palielināšana mežsaimniecībā. Vēl starp īstenojamiem pasākumiem iekļauti fluorēto siltumnīcefekta gāzu (F-gāzu) izmantošanas samazināšanas veicināšana, nodokļu sistēmas "zaļināšana" un draudzīguma energoefektivitātei uzlabošana, sabiedrības informēšana, izglītošana un izpratnes veicināšana. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pārvaldību enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā visām Eiropas Savienības dalībvalstīm jāizstrādā šāds plāns un jāiesniedz EK līdz 2019.gada 31.decembrim. Plāna pirmo redakciju EM izstrādāja un iesniedza izvērtēšanai EK 2018.gada decembrī. EK izvērtēja Latvijas iesniegto projektu un sniedza rekomendācijas par tajā iekļautajiem pasākumiem.  Būtiskākās EK rekomendācijas NEKP 2030 pilnveidošanai bija: piedāvāt plašāku pasākumu loku SEG emisiju samazinājumam dažādās nozarēs (transports, atkritumu apsaimniekošana, maza mēroga enerģētika, mājsaimniecības) un analizēt emisiju piesaistes lomu, noteikt atjaunojamās enerģijas īpatsvara mērķi vismaz 50% apmērā sākotnēji piedāvātā 45% vietā un izstrādāt pasākumus, kas šo mērķi ļautu savlaicīgi un izmaksu efektīvā veidā sasniegt, kā arī palielināt ambīcijas attiecībā uz nepieciešamo enerģijas patēriņa samazinājumu un skaidrāk definēt pasākumus, kā to īstenot, īpaši ēku un transporta sektorā. Tāpat EK rekomendēja definēt tādus pasākumus, kas enerģijas vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā vairos konkurenci, kas Latvijai īpaši aktuāli, lai veicinātu fosilo energoresursu piegādātāju un piegādes ceļu diversifikāciju, uzskaitīt veiktos pasākumus un plānus fosilā kurināmā subsīdiju pakāpeniskai izbeigšanai un noteikt tādas pētniecības un inovāciju rīcībpolitikas, kas veicinātu mērķu sasniegšanu pārējās plāna jomās.