Likumu par mediķu algām deputāti pieņēma, zinot, ka nepildīs: "Nerada pienākumu"

Pagājušā gada 5. decembris. 13. Saeima, kurā ir trīs jaunas partijas, strādā tikai mēnesi. Valdības veidošana ir iestrēgusi, tāpēc kavējas nākamā gada budžets. Tātad nebūs mediķiem solītā algas pieauguma ar 1. janvāri. Deputāti dedzīgi vēlas pierādīt, ka pirms vēlēšanām sasolīto gatavi arī izpildīt. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā pusstundā izlemj piekrist Andas Čakšas vadītās Veselības ministrijas priekšlikumam naudu piešķirt atsevišķā likumā. Mediķu algu palielinājumu apstiprina gan nākamajam, gan turpmākajiem diviem gadiem.

2019.gadā - 87 483 708 eiro

2020.gadā - 191 227 820 eiro

2021.gadā - 314 599 953 eiro

Jau tobrīd bija skaidrs, ka deputāti nezina, kur ņemt naudu. Saeimas Juridiskais birojs brīdināja, ka likumu izpildīt nevarēs.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēde

05.12.2018

Andris Skride (A/P!): Mums ir jāsaprot, ka nebūs nekad to līdzekļu, ja mēs necīnīsimies, vienkārši nebūs.

Andrejs Klementjevs (“Saskaņa”): Negatīvā ietekme uz dokumentu, kura vēl nav, pareizi? Es saprotu, bet dokumenta vēl nav. Kāpēc jūs sakāt, ka negatīva, varbūt mēs atteiksimies no Saeimas finansējuma un atdosim medicīnai.

Anita Čemme (Finanšu ministrija): Protams, ja tiek rasts finansējums…

Andris Skride (A/P!): Tieši tā, kaut vai no Saeimas finansējuma.

Anita Kozlovska (Saeimas Juridiskais birojs): Ja Saeima, pieņemot nākamā gada budžeta likumu, - tā ir tīri jau juridiskā tehnika - radīsies pretruna ar šo likumu, tad mūsu ieskatā spēkā ir budžeta likums kā speciālais un jaunāks likums.

Šī norma var tikt vērtēta vienīgi kā politiska vēlme, bet tā nerada tiesības un pienākumu tieši šādu skaitli...

Andris Skride (A/P!): Lūgšu deputātus balsot, kurš par likumprojekta virzīšanu izskatīšanai Saeimā 13. decembrī.

Par 9, vienbalsīgi.

Neraugoties uz negatīvu Finanšu ministrijas atzinumu, nedēļu vēlāk likumu lielā steigā skata Saeimas plenārsēdē, un atbalsts tam ir vienbalsīgs.

Šogad mediķi solīto naudu saņēma. Bet pielikumam nākamajā gadā vajadzīgi vēl 200 miljoni, aiznākamgad - 314 miljoni. Kariņa valdība atradusi daļu, bet pietrūkst vēl 60 miljonu. Atteikšanās maksāt visu Saeimā sabalsoto izraisījusi plašus mediķu protestus, un politiķiem nākas atzīt, ka balsojums bija populistisks.

ANDA ČAKŠA, Saeimas deputāte, bijusī veselības ministre ("Jaunā Vienotība")

Ļoti grūti šajā lēmumā bija balsot pret.

DANA REIZNIECE-OZOLA, Saeimas deputāte, bijusī finanšu ministre (Zaļo un zemnieku savienība)

Nobalsoju par, jo visi uzsvēra, ka tā būs prioritāte un nauda atradīsies.

ANDRIS SKRIDE, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs (Attīstībai/Par!)

Šādiem likumiem jātaisa kopsēdes, kur ir Budžeta un finanšu komisija un attiecīgas nozares Saeimas komisija. Tas viss jāskatās kopsēdēs.

No šāda principa viedokļa tas lēmums bija kļūda?

Jā, viņš bija neapdomāts.

VALDIS ZATLERS, Bijušais Valsts prezidents

Sliktākais, kas šobrīd ir iegūts, ir vilšanās, līdz ar to arī vilšanās konkrētos politiķos, konkrētajā varā un pat visā politiskajā sistēmā kopumā. Pirmkārt, tā nevajadzēja darīt. Šādi darīja jau Tautas partijas laikā. Mēģināja nomierināt mediķus ar to, ka viņiem iestrādāja algu palielinājumu likumā, pēc tam nezināja, kā to visu izpildīt. Mēs nekad nezinām, kādas būs mūsu vajadzības un kādas būs nepieciešamās prioritātes pēc gada pat, nerunājot pēc diviem, trim, līdz ar to toreiz faktiski Latvijas politiķi iemācījās nelikt tādas lietas likumos.

Veselības aprūpes finansēšanas likums ir tikai viens no 12 likumiem, kuros ārpus valsts budžeta ieplānots nozares finansējums. Arī šie likumi netiek pildīti. Par Augstskolu likumā noteiktā finansējuma nepiešķiršanu opozīcijas deputāti vērsušies Satversmes tiesā.

Satversmes tiesa jau pirms 20 gadiem secināja, ka parlaments nedrīkst dalīt naudu, neparedzot, no kurienes tā nāks. Pašlaik likumos Saeima dažādām nozarēm apsolījusi par 700 miljoniem vairāk nekā piešķirts budžetā. Bet aiznākamgad atšķirība starp apsolīto un budžetu sasniegs miljardu.

Saskaņā ar likumiem 2020. gadā papildus piešķiramās summas

Augstskolu likums - 82 885 000

Zinātniskās darbības likums - 49 731 000

Likums "Par autoceļiem" - 384 433 931

Lauksaimniecības un lauku attīstības likums - 131 248 900

Izglītības likums - 9 206 530

Veselības aprūpes finansēšanas likums - 61 632 914

2021.gadā papildus piešķiramās summas

Augstskolu likums - 170 132 500

Zinātniskās darbības likums - 102 079 500

Likums "Par autoceļiem" - 406 876 931

Valsts kultūrkapitāla fonda likums - 99 509

Sporta likums - 1 604 695

Lauksaimniecības un lauku attīstības likums - 163 774 088

Izglītības likums - 39 250 397

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums - 8 344 411

Veselības aprūpes finansēšanas likums - 185 005 047

Avots: Finanšu ministrija

Satversmes tiesas priekšsēdētāja INETA ZIEMELE

Satversmes tiesas praksē tiek atzīts, ka Saeimai nešaubīgi ir šī rīcības brīvība, ir virkne lēmumu, kas ir balstīti ekonomiskos aprēķinos, kurus Satversmes tiesa nevar skatīt. Mēs neesam šeit ekonomisti. Bet tas, ko Satversmes tiesa ir pateikusi, (tostarp 6. marta šajā nolēmumā), kā šī rīcības brīvība nav anarhija, tā ir rīcības brīvība Satversmes ietvaros.

Satversmes tiesa izvērtē arī to, vai likumi pieņemti pareizā procedūrā un rūpīgi izpētot jautājumu. Viens no Saeimas pārkāpumiem ir tādu likumu iekļaušana budžeta paketē, kas uz budžetu neattiecas.

INETA ZIEMELE, Satversmes tiesas priekšsēdētāja:

Labas likumdošanas procesa jēga ir tajā, lai sabiedrībai rastos lielāka uzticība valsts varai un, protams, likumdevēja personā. Kāpēc tas ir svarīgi mūsu valstij, jo īpaši, mums ir šī uzticības problēma valsts varai.

Kopā ar budžetu Saeima šonedēļ apstiprināja grozījumus 26 likumos. Saeimas Juridiskais birojs deputātus brīdināja, ka vairāki no tiem uz nākamā gada budžetu neattiecas.

Atbalsts audžuģimenē ievietotiem bērniem un Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksas šobrīd tiek aprēķinātas no minimālās algas. Šonedēļ Saeima to mainīja. Tas nozīmēs, ka atbalstu nemainīs, lai arī aiznākamgad cels minimālo algu. Nākamā gada finanses tas nekā neietekmēs, tāpēc grozījumi šim budžetam pievienoti nepamatoti.

Tāpat bez ietekmes uz nākamā gada budžetu no minimālās algas atsaistītas sociālās iemaksas par profesionālajiem sportistiem un samaksa personu ar invaliditāti asistentiem.

Saeimas Juridiskā biroja brīdinājumi par neatbilstību Satversmei

Bērnu tiesību aizsardzības likums

Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā

Likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu"

Invaliditātes likums

Dabas resursu nodokļa likums

Likums "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumā"

Izglītības likums

Likums "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"

Juridiskais birojs brīdinājis deputātus arī par bezdarbnieku pabalstu samazināšanas neatbilstību Satversmē noteiktajām tiesībām uz sociālo nodrošinājumu. Atbilstību konstitūcijai būtu jāvērtē arī jaunajai normai par dabas resursu nodokļa piemērošanu atkritumu sadedzināšanai un regulējumam par to, kādus dokumentus publicēs Uzņēmumu reģistrs. Iebildumus Saeimas Budžeta komisijā neņēma vērā. Arī opozīcijas kritikā divas dienas ilgušajās budžeta debatēs neklausījās.

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs ("Attīstībai/Par!") MĀRTIŅŠ BONDARS:

Zināt, vēlēšanas nobeidzās un pēc vēlēšanām ir noteikts iznākums. Šis iznākums ir jārespektē gan pozīcija, gan opozīcijai. Pozīcijai ir uzticēta vara un šī vara nes sevī atbildību un pienākumus.

NP: Bet tas nedod tiesības pieņemt nekvalitatīvus likumus, vai ne? Jautājums, vai tiek ņemtas vērā konstruktīvas iebildes.

Nekvalitatīvi likumi netiek pieņemti, tiek pieņemtas tādas normas, ko ir grūti, iespējams, iedzīvināt, kā piemēram, ja mēs runājam par Veselības aprūpes finansēšanas likumu.

Tur ir debates, vai, piemēram, likumi, kuri ietekmē trīs gadu budžetu, ir attiecināmi uz budžeta paketi vai nav. Manuprāt, ir.

Satversmes tiesā pieteikumu skaits šogad aug. Opozīcijas politiķi un nevalstiskas organizācijas sola lūgt vērtēt arī kopā ar budžetu apstiprinātos likumus.

INETA ZIEMELE, Satversmes tiesas priekšsēdētāja:

Gatavosimies vēl lielākam darbam, mums jau pierasts.

Divas organizācijas šonedēļ sākušas parakstu vākšanu Saeimas atlaišanas rosināšanai. Parlaments Latvijā atlaists tikai vienu reizi, kad vēlētāji tā lēma prezidenta Valda Zatlera rosinātā referendumā. Iemesls bija konflikts starp likumdevēju un tiesu varu. Pēdējais piliens bija, kad Saeimas neļāva KNAB veikt kratīšanu Aināra Šlesera mājās.

VALDIS ZATLERS, bijušais Valsts prezidents:

Šobrīd tādas situācijas nav, un cilvēki arī pēc šī rīkojuma numur divi un referenduma un Saeimas atlaišanas ir sapratuši, ka tas notiek konkrētā situācijā, nevis tā, ka kādam kaut kas nepatīk. Vai kāds domā, ka caur šo viņš varētu iegūt lielāku politisko varu. Ir jābūt konkrētai situācijai. Nav vēl pilnībā izjaukts varu līdzsvars un nav arī pilnīgi visu varu mazspēja, it sevišķi parlamentā, Saeimā. Jo visi uzskata, ka tur prezidents Zatlers izdomāja, bet patiesībā jau pamatā bija situācija Saeimā, ka divu partiju valdība ar 55 balsīm juka ārā. Jo viens partneris visu laiku balsoja kopā ar opozīciju un tad jau tu vairs nevari saprast, kas mums šeit ir pie varas.

Alternatīvas citai valdībai šajā Saeimā nav un arī nebūs. Viss sāksies apmēram pusgadu vai gadu pirms nākošajām vēlēšanām, kad koalīcijas partijas pēkšņi sapratīs, ka viņiem nav identitātes, ka visi kopumā viņi ir strādājuši labi, bet tad tādā gadījumā, ja to visu labumu paņems premjera partija, tad būs kritiski brīži. Par kritiku - saprātīgs pozīcijas deputātus pa priekšu šo kritiku uzklausa un saprot, vai viņa ir objektīva, tur var paņemt daudz labas idejas, un politikā zagt vai piesavināties idejas nav nekas slikts, es pat teiktu, tas ir labi.

Valsts prezidents Egils Levits un Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele rosina Latvijā veidot jaunu iestādi Valsts padomi. Tai būtu jāseko līdzi likumu kvalitātei un jāiesaka parlamentam un valdībai, kā tos uzlabot.