Satraucoši: Ceturtdaļa vecāku vismaz reizi nedēļā nevar sazvanīt savu bērnu!

Savukārt trešā daļa vecāku šādas situācijas piedzīvo vairākas reizes mēnesī.

Bērnu un pusaudžu psiholoģe Inese Elsiņa norādīja, ka ir vecāki, kuri apdraudējumu bērnam saskata ik uz soļa. Piemēram, skolas kontekstā to var novērot gadījumos, kad vecāki līdz mācību iestādes durvīm pavada bērnu pusaudža vecumā, kurš tur varētu nokļūt jau patstāvīgi. Ir arī vecāki, kuri mēdz pārsteigties, domājot, ka sešus gadus vecs bērns var patstāvīgi atnākt no skolas, pats izpildīt mājas darbus, pagatavot sev ēst.

"Lai veicinātu līdzsvaru, vecākiem, pirmkārt, būtu jāizzina, kas ir noteiktam vecumposmam atbilstošas bērnu prasmes. Otrkārt, vecākiem jāuzdod pašiem sev jautājums - vai apdraudējums ir reāls vai iedomāts. Piemēram, ja ar bērnu ir norunāta kārtība, kādā viņš sazinās ar vecākiem pēc mācību stundām par iešanu mājās vai došanos uz pulciņu, tad vispirms ir jāsagaida šī rīcība no bērna, nezvanot viņam un nepārbaudot viņa atrašanās vietu," skaidroja Elsiņa.

Ja atvase nerīkojas atbilstoši norunātajam, protams, vecākiem ir jāsāk interesēties, kas atgadījies, bet vēlāk - vēlreiz ar bērnu jāpārrunā savstarpējās saziņas kārtība konkrētajos gadījumos.

"Tātad, ir svarīgi ne tikai vienoties ar bērnu par rīcību konkrētās situācijās, atbilstoši viņa vecumposmam, un izrunāt drošības jautājumus, bet arī paša vecāka drošības izjūtas līmeni, trauksmes, bažu un baiļu aspektus, emociju apzināšanos un pašregulāciju," pauž bērnu un pusaudžu psiholoģe.

Viņa papildina, ka mūsdienās veselīgās vecāku - bērnu attiecībās runa ir nevis par kontroli, pārbaudīšanu, bet gan tā dēvēto mentoringu, kad vecāks ir klātesošs, izrāda interesi, veicina bērnos patstāvību u.tml. Arī drošības jautājumos šis ir svarīgs aspekts.

Aptauja veikta 2019.gada novembrī, sadarbojoties ar pētījumu aģentūru "Norstat Latvija". Tajā piedalījās 400 Latvijas iedzīvotāji vecumā līdz 65 gadiem, kuriem ir viens vai vairāki bērni vecumā līdz 18 gadiem.