Purgaile: FKTK komandai jāiemācās strādāt pēc būtības, nevis pēc formas

(Pievienota 12.rindkopa.) Rīga, 19.sept., LETA. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) komandai ir jāiemācās strādāt pēc būtības, nevis pēc formas, ceturtdien preses konferencē pauda FKTK vadītāja amata pretendente, bankas «Citadele» valdes locekle Santa Purgaile. Viņa informēja, ka finanšu sektorā darbojas 25 gadus un pa šiem gadiem viņai ir radies priekšstats par to, kas finanšu sektorā ir paveikts un kas vēl jāpaveic. «Latvijas finanšu sektors ir nozīmīgs valsts ekonomiku ietekmējošs faktors, tāpēc īsā laikā ir jādara viss, lai atjaunotu Latvijas finanšu sektora reputāciju, lai Latvija netiktu iekļauta „pelēkajos“ vai „melnajos“ sarakstos. Līdz ar to FKTK sagaida pārmaiņas. Tiks veidota profesionāla un talantīgu cilvēku komanda, tiks izvērtētas esošo FKTK cilvēku kompetences. Komandai būs jāiemācās strādāt un domāt pēc būtības, nevis pēc formas. Komandai jābūt nopietnai un talantīgai, kas ne tikai spēj sodīt, bet ir arī vērsta uz sadarbību, diskusijām,» uzsvēra Purgaile. Tāpat viņa pauda viedokli, ka Latvijas finanšu sistēmai ilgtermiņā ir jākļūst prognozējamai, stabilai un tai jāspēj sadarboties gan ar vietējiem, gan ārvalstu finanšu investoriem, kas orientēti uz inovatīviem finanšu pakalpojumiem. Purgaile prognozēja, ka finanšu sektorā gaidāmas pārmaiņas un tiks stiprināti uzraudzības mehānismi. «Latvijā darbojas daudz banku, bet to skaits samazinās. Atsevišķas bankas jau ir veikušas lielas pārmaiņas, bet, iespējams, būs vēl diskusijas par tām bankām, kuras ir ceļā uz transformāciju. Taču vispirms jānodzēš ugunsgrēks, kas saistīts ar „Moneyval“ ziņojumu. Finanšu izlūkošanas dienests šajā jautājumā jau daudz paveicis, bet tas būtu jānoved līdz galam,» viņa teica. Aicināta vērtēt FKTK līdzšinējo praksi banku uzraudzībā un bardzību finanšu noziegumu apkarošanas jomā, Purgaile atzina, ka bankās cilvēkiem ir izpratne par finanšu noziegumiem un tos novērtē. Vienlaikus viņa ir gatava domāt par to, kas šajā jomā vēl darāms. FKTK vadītāja amata kandidāte arī plāno veidot sadarbību ar starptautiskajiem partneriem, lai skaidrotu, ka finanšu noziegumu apkarošanas jomā Latvija jau ir daudz paveikusi. Viņa arī norādīja, ka Latvijā ir būtiski mazinājies nerezidentu noguldījumu apmērs, tomēr Purgaile pieļāva, ka sistēmā var būt «caurumi», tāpēc viens no viņas uzdevumiem FKTK vadītājas amatā būs tos identificēt un novērst. «Ja tādu būs, tad maksimāli novērsīsim, bet lielākā daļa banku jau saprot, kā tikt galā ar šo jautājumu,» piebilda Purgaile. Viņa arī pauda atbalstu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumam pievienot FKTK Latvijas Bankai. «Šī ir pozitīva ziņa un tas ir loģisks solis,» pauda Purgaile. Jau ziņots, ka Purgaile no 2012.gada strādā bankā «Citadele». Sākotnēji viņa bija biznesa attīstības direktore, bet vēlāk — no 2017.gada — korporatīvo klientu apkalpošanas direktore. Purgaile ir arī bankas «Citadele» valdes locekle. Kopš 2017.gada potenciālā FKTK padomes priekšsēdētāja ir arī Latvijas Finanšu asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētāja. Iepriekš Purgailes darbavieta bija «SEB banka», kur viņa no 2009. līdz 2012.gadam vadīja privātbaņķieru biznesu Latvijā un Baltijā, savukārt vēl pirms tam viņa vadīja Mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldi. Purgaile ir ieguvusi maģistra grādu starptautiskajā ekonomikā un uzņēmējdarbībā. Viņa apguvusi arī vadības prasmju programma Vallenbergas institūtā (Wallenberg Institute) Zviedrijā. Purgaile teicami pārvalda angļu un krievu valodu. Tāpat ziņots, ka Saeima 8.jūlijā FKTK vadībā uz laiku iecēla FKTK Uzraudzības departamenta Monetāro finanšu iestāžu darbības analīzes daļas vadītāju Kristīni Černaju-Mežmali. Telekanālā LNT Purgaile atzina, ka Černaja-Mežmale varētu būt viena no divām personām, kuras viņa uzrunās darbam savā komandā FKTK vadībā. Pirms lēmuma par viņas iecelšanu amatā Saeimas vairākums balsoja par atlūgumus iesniegušo FKTK priekšsēdētāja Pētera Putniņa un FKTK priekšsēdētāja vietnieces Guntas Razānes atbrīvošanu no amata. FKTK priekšsēdētājs Putniņš un viņa vietniece Razāne 4.jūlijā iesniedza atlūgumus. Putniņam un Razānei, atstājot amatu, pienākas Saeimas nesen likumā noteiktā kompensācija 80% apmērā no gada mēnešalgas.