Eksministre: «Latvijas restorāni ir pilni ar viesstrādniekiem»

Ar smagu sirdi «Mēs mēģinām neievērot to, ka Latvijas restorāni ir pilni ar viesstrādniekiem, kas šeit strādā nelegāli. Tāpēc ar smagu sirdi atbalstījām ierosinājumu par to, lai paplašinātu ārvalstu studentiem tiesības strādāt mūsu valstī,» nesen teica bijusī finanšu ministre, Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola. Atgādināsim, ka patiešām Saeima pēc vētrainām debatēm un karstiem nacionālistu protestiem tomēr nobalsoja par grozījumu, kas ļauj ārzemju studentiem strādāt nevis 20 stundas nedēļā, kā ir pašlaik, bet visas 40. Un tas ir tikai migrācijas politikas liberalizācijas sākums! Realitāte ir tāda, ka Latvijā pēc emigrācijas epidēmijas un iedzīvotāju novecošanas ir jūtams akūts darbaspēka deficīts. Pietrūkst gan speciālistu, gan zemas kvalifikācijas darbinieku. Ņemot vērā demogrāfijas krīzi, cerību uz to, ka darbaspēks papildināsies uz vietējo iedzīvotāju rēķina, praktiski nav. Vienīgais, kas atliek, ir aicināt valstī viesstrādniekus. Atļāvās piekāpties Tikmēr valdošās koalīcijas nacionālais spārns ir kategoriski pret jebkādiem mēģinājumiem atvieglot nekvalificētu strādnieku iebraukšanas procedūru valstī. Lielākais, ko atļāvās pie varas esošie, ir daži birokrātiski atvieglojumi attiecībā uz ārvalstu speciālistiem ar augstāko un vidējo tehnisko izglītību. Atgādināsim, ka pērn toreizējā Kučinska valdība apstiprināja specialitāšu sarakstu, kuru pārstāvjus Latvija ir gatava pieņemt ar atvieglotiem nosacījumiem. Ministru kabineta apstiprinātajā sarakstā ir 237 specialitātes — sākot ar fiziķiem, ķīmiķiem, astronomiem (!) un beidzot ar būvinženieriem un gaisa kuģu pilotiem. Šādiem speciālistiem darba atļauju var izsniegt pat nedēļas laikā. Tas ir tikai sākums Taču ir acīmredzami, ka Latvijas uzņēmējiem visvairāk ir vajadzīgi nevis astronomi un kodolfiziķi, bet būvstrādnieki, šoferi tālbraucēji un tie darbinieki, kas ir gatavi strādāt smagus darbus pārstrādes nozarē. Skaidrs, ka galvenās šādu strādnieku «piegādātājas» ir Ukraina un Baltkrievija. Pirmkārt, šīs ir mums tuvas valsts, otrkārt, tur ir pietiekami daudz profesionālu strādnieku, treškārt — ar krievu valodu viņi ātrāk pielāgosies Latvijas apstākļiem. Eksperti ir pārliecināti, ka tas ir tikai ārvalstu darbinieku ievešanas procesa sākums. «Neskatoties uz konservatīvo partiju noskaņojumu Saeimā un koalīcijās, jau šovasar pārrunāsim koalīcijā jautājumu par jaunu pieeju imigrācijas politikā. Par to jārunā pragmatiski, nevis emocionāli,» pateica Saeimas deputāts no «Attīstībai-Par!» Daniels Pavļuts. Viņš pauda, ka jābūt «gudrai migrācijai», tas ir, jāieved ārvalstnieki, kas ir gatavi atbildīgi un legāli strādāt mūsu ekonomikas labā. Arī tagad, pat apstākļos, kad ārvalstu darbinieku ielūgšanas sistēma ir visai sarežģīta, legālo (diemžēl ir arī nelegālie) viesstrādnieku skaits ar katru gadu arvien pieaug. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, ja 2014. gadā darba atļauja ir bijusi 3000 ārvalstniekiem, pērn Latvijā jau oficiāli strādāja 11,5 tūkstoši ārvalstu pilsoņu! Jau šā gada pirmajos trijos mēnešos ir izsniegts 2,8 tūkstoši darba atļauju.