ASV skatījums uz Baltijas valstīm: novērojumi no Vašingtonas

"Dzīvojot Vašingtonā kopš D.Trampa ievēlēšanas un strādājot Apvienotajā Amerikas Baltiešu Nacionālajā komitejā (JBANC) - organizācijā, kas pārstāv Amerikas baltiešu intereses ASV galvaspilsētā -, vēlos dalīties gūtajos ieskatos, kā ASV likumdevēji un D.Trampa administrācija uztver Baltijas valstis, NATO un ASV turpmāko klātbūtni Eiropā", - raksta Markuss Kozlinskis, Austrumeiropas politikas pētījumu centra asociētais jaunākais pētnieks.

Strādājot ar Baltijas jautājumiem ASV Kongresā, novērojams, ka demokrāti, kā arī republikāņi turpina atbalstīt Baltijas valstis, tostarp galveno ASV militārās palīdzības programmu reģionam. Proti, katru gadu Kongresā tiek virzīts Baltijas drošības iniciatīvas (Baltic Security Initiative, BSI) likumprojekts, kura ietvaros Baltijas valstīm tiek piešķirts ASV finansējums militāro spēju stiprināšanai, piemēram, pretgaisa un pretraķešu aizsardzībai. Piešķirtais finansējums BSI pēdējo gadu laikā ir palielinājies - ja 2022.gadā tas bija 180 miljoni ASV dolāru, tad 2025.gadā iniciatīvai plānoti jau 231 miljons dolāru. Turklāt šī gada maijā 49 kongresmeņi parakstīja vēstuli, aicinot 2026.gada ASV aizsardzības budžetā piešķirt BSI 375 miljonus dolāru. Lai gan šāds pieprasījums ir, iespējams, pārāk ambiciozs un vēstulei bija ierobežots divpartiju atbalsts (to parakstīja 34 demokrāti un 15 republikāņi), arī šāda kongresmeņu iniciatīva var pozitīvi ietekmēt BSI finansējuma apspriedes Kongresā.

Par Kongresa atbalstu Baltijas valstīm norāda arī Pārstāvju palātas Baltijas kaukuss (neformāla Kongresa likumdevēju grupa, kas apvieno deputātus, kuri interesējās par ASV attiecībām ar Latviju, Lietuvu un Igauniju). Ar 87 biedriem - 49 demokrātiem un 38 republikāņiem - Baltijas kaukuss ir viena no lielākajām etniskajām interešu grupām ASV Kongresā. Lai gan dalība Baltijas kaukusā ir simboliska, 31 no 49 nesenās BSI vēstules parakstītājiem bija kaukusa biedri. Tas norāda, ka šo interešu grupu ir iespējams izmantot kā platformu Baltijas tematisko iniciatīvu virzīšanai Pārstāvju palātā. Attiecīgi pieaugošais BSI finansējums, nesenā kongresmeņu iniciatīva un plašais kaukusa biedru skaits Pārstāvju palātā norāda, ka, neskatoties uz Baltijas valstu nelielo ģeopolitisko mērogu, ASV likumdevēji turpina sadzirdēt un iestāties par mūsu reģiona drošības interesēm.

Jāuzsver, ka ASV Kongresa atbalsts Baltijas valstu drošībai nav nejaušība, bet gan atzinība par to, ka Baltijas valstis ir uzticamas sabiedrotās, kas veic būtiskus ieguldījumus savā aizsardzībā. Gan demokrātu, gan republikāņu politiķi atzinīgi novērtē, ka Baltijas valstis ir starp NATO līderēm aizsardzības izdevumu ziņā, pašlaik ieguldot virs 3% no IKP, ar plāniem sasniegt 5% līdz 2026.gadam. Jānorāda, ka laikā no 2020. līdz 2024.gadam Baltijas valstis kopumā investēja 6,7 miljardus dolāru aizsardzības spēju iepirkumos, no kuriem 1,1 miljards tika iztērēts tieši ASV ražojumu iegādei. Tāpat ASV Kongress augstu vērtē Baltijas valstu lēmumu stiprināt reģiona enerģētisko neatkarību, atslēdzoties no Krievijas kontrolētā BRELL elektroenerģijas tīkla un pārtraucot Krievijas gāzes importu. Pēdējos gados ASV ir arī kļuvusi par vienu no lielākajiem sašķidrinātās dabasgāzes piegādātājiem Lietuvai.

Līdztekus ekonomiskajiem ieguvumiem, Kongresa deputāti arī novērtē Baltijas valstu pienesumu ASV nacionālajai drošībai un NATO. Jau pirms formālās pievienošanās NATO, Igaunija, Latvija un Lietuva piedalījās ASV vadītajās militārajās operācijās Irākā un Afganistānā, apliecinot savu gatavību būt par aktīvām sabiedrotajām. Tagad, 21 gadu pēc pievienošanās NATO, Baltijas valstis regulāri uzņem un atbalsta ASV karavīrus, nodrošinot tiem infrastruktūru militārajām mācībām. Turklāt, ar NATO izcilības centriem stratēģiskajā komunikācijā (Latvijā), enerģētiskajā drošībā (Lietuvā) un kiberdrošībā (Igaunijā), Baltijas valstis sniedz būtisku ieguldījumu ASV un alianses doktrīnas izstrādē cīņai pret hibrīdraudiem. Tas liecina, ka, lai gan Baltijas valstīm ASV atbalsts ir vitāli svarīgs, arī ASV gūst praktiskus ieguvumus no šīs sadarbības gan drošības, gan ekonomikas jomā.

To, ka Baltijas valstu ieguldījumi aizsardzībā un transatlantiskajā sadarbībā tiek pamanīti, apliecina arī nesenie D.Trampa administrācijas izteikumi un darbības. Proti, 25.martā ASV valsts sekretārs Marko Rubio, tiekoties ar Baltijas valstu ārlietu ministriem, tās nosauca par perfektām sabiedrotajām, uzsverot Baltijas valstu ieguldījumu aizsardzībā, enerģētiskajā neatkarībā un eiroatlantiskajā sadarbībā. Jāpiemin, ka Rubio arī martā parakstīja rīkojumu, kas ļauj Baltijas valstīm turpināt saņemt Valsts departamenta finansējumu aizsardzības spēju stiprināšanai un sūtīt militāro personālu apmācībai ASV militārajās akadēmijās. Tāpat Baltijas valstis novērtējis arī aizsardzības sekretārs Pīts Hegsets. 31.maijā Šangri-La drošības dialogā viņš norādija, ka "Amerika vispirms" nenozīmē "Amerika viena" ("America First certainly does not mean America alone"), uzsverot ASV sadarbības nozīmi ar sabiedrotajiem. Savā runā Hegsets īpaši izcēla arī Baltijas valstis, nosaucot tās par ASV "paraugsabiedrotajiem".