Sākoties iniciatīvas "Mietenstopp" (Īres iesaldēšana) trīs dienu kampaņai, Vācijā piektdien gaidāmi ielu protesti pret pieaugošajām īres cenām.
Protesta akcijā, kas turpināsies līdz svētdienai, paredzēti mītiņi un diskusijas ar tiem, kurus ietekmē pieaugošās mājokļa izmaksas.
Ar apmēram 180 partnerorganizāciju atbalstu, demonstrācijas plānotas, piemēram, Minhenē, Ķelnē un Brēmenē.
"Nav pieņemami, ka arvien vairāk cilvēku 30,40 un pat vairāk procentu no saviem ienākumiem tērē tikai īrei," norādījis kampaņu atbalstošās Vācijas Arodbiedrību konfederācijas (DGB) valdes loceklis Štefans Kercels.
Vācijas Ekonomikas izpētes institūts (DIW) secinājis, ka kopš 2010.gada pamata īres maksa bez papildu maksājumiem par mājokli pieaugusi par 64%. Pēdējā gada laikā gan iepriekš būvētos, gan jaunajos projektos īres maksa kāpusi par 4%.
Kercels īres cenu kāpumu raksturo kā "sociāli politisku skandālu" un brīdina, ka tāda tendence var saasināt kvalificēta darbaspēka trūkumu Vācijā. "Arvien vairāk strādājošo nespēj savas darbavietas tuvumā atrast mājokli, ko varētu atļauties," norāda arodbiedrību līderis.
DGB un partneri pieprasa visā valstī uz sešiem gadiem iesaldēt īres cenas.
Visstraujāk īres cenas pirmajā ceturksnī pieaugušas galvaspilsētā Berlīnē, kur tās bijušas par 5% augstākas nekā janvārī-martā pērn, liecina Vācijas Ķīlu zīmju banku asociācijas apkopotie dati.
Atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstu galvaspilsētām, mājokļi Berlīnē ir bijuši lētāk nekā citās lielākajās Vācijas pilsētās. Tas daļēji saistāms ar pilsētas izolāciju pirms Vācijas atkalapvienošanās. Taču pēdējo gadu laikā Berlīne ir kļuvusi populārāka gan apmeklētāju, gan investoru acīs, un saistībā ar to īres un nekustamo īpašumu cenas lielā mērā sasniegušas citu lielpilsētu līmeni.