Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā no Krievijas armijas varētu būt dezertējuši vismaz 49 000 karavīru un virsnieku, vēsta Rīgā bāzētais krievu emigrantu tīmekļa izdevums "Važnije Istorii".
Izdevums atsaucas uz divām datubāzēm - publiski pieejamo Dienvidu kara apgabala 2022.-2024.gada dezertieru sarakstu, kā arī Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) projekta "Hoču žitj" ("Gribu dzīvot") 2025.gada martā publicēto sarakstu ar tiem, pret kuriem Krievijā ir uzsākts kriminālprocess par dezertēšanu un patvaļīgu vienību atstāšanu.
Izdevuma rīcībā nonācis arī Krievijas bruņoto spēku 20.motorizētās strēlnieku divīzijas dezertieru saraksts.
No sarakstā iekļautajiem vārdiem 65% sakrita ar Dienvidu kara apgabala sarakstā iekļautajiem vārdiem. Daudzi no sarakstā iekļautajiem vārdiem ir minēti arī Krievijas karaspēka garnizonu tiesu datos par notiesāšanu par dezertēšanu un vienības pamešanu.
Saskaņā ar noplūdušo informāciju galvenie iemesli karavīru izsludināšanai meklēšanā ir pozīciju atstāšana frontē, bēgšana no armijas vienības un atteikšanās atgriezties dienestā pēc ārstēšanās vai komandējuma.
Žurnālisti apvienoja divas datubāzes vienā un ieguva vienotu sarakstu ar 49 001 cilvēku. Tas gandrīz sakrīt ar Ukrainas atvērto datu organizācijas "Frontelligence Insight" aplēsēm, ka 2024.gada decembrī bija 50 554 dezertieri.
Kā norāda "Važnije istorii", datubāzēs ir kļūdas un neprecizitātes, tāpēc 49 000 dezertieru skaitlis ir drīzāk orientējošs, lai saprastu parādības apmērus.
Arī krievu dezertieru atbalsta projekta "Proščaj, oružije" ("Ardievas ieročiem") analītiķis Aleksejs Alšanskis analizējis datubāzes un secinājis, ka ne visi dezertieri ir iekļauti. Viņš uzskata, ka viņu patiesais skaits ir vēl lielāks.