Pētnieks: patlaban Putins ir nedaudz neveiklā situācijā

Jau ziņots, ka otrdien Saūda Arābijā notika ASV un Ukrainas delegāciju tikšanās, pēc kuras ASV un Ukraina izplatīja kopīgu paziņojumu, kurā Kijiva pauda gatavību pieņemt ASV priekšlikumu nekavējoties ieviest pagaidu 30 dienu pamieru, ko var pagarināt, pusēm savstarpēji vienojoties, un ko var pieņemt un vienlaikus īstenot Krievija.

Komentējot ASV un Ukrainas delegāciju tikšanos, pētnieks uzsvēra, ka viens no ASV mērķiem ir gūt ātras, izmērāmas un demonstrējamas uzvaras. Tāpēc šāda pamiera ieviešana ļautu ASV parādīt gan savai sabiedrībai, gan starptautiski, ka sarunas un ASV prezidenta Donalda Trampa veidotā stratēģija uz tālāka miera noslēgšanu rit savu gaitu. Turklāt pamiera ieviešana dotu platformu konstruktīvākām sarunām brīdī, kad uguns pārtraukšana tiktu ieviesta.

Raugoties no Ukrainas puses, Astukevičs aicināja ņemt vērā aizvadīto nedēļu kontekstu, kā arī saspīlētās ASV un Ukrainas attiecības. Viņš norādīja, ka Ukraina vēlas būt ASV "labo valstu sarakstā", līdz ar to Ukraina būtu gatava piekrist uguns pārtraukšanai. Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieka ieskatā, tas patlaban Ukrainai ir stratēģiski izdevīgi vairāku iemeslu dēļ.

Pēc viņa paustā, tā ir iespēja uzlabot attiecības ar ASV. No ASV puses jau izskanējuši paziņojumi gan par militārās palīdzības, gan par izlūkdatu apmaiņas atjaunošanu. Astukevičs akcentēja, ka Ukrainai tā ir sava veida iespēja pārorganizēties attiecībā uz notiekošo frontē, kur patlaban Krievija ir guvusi virsroku. Tāpat šīs sarunas ļauj likt uzsvaru uz Krieviju, kurai būs jāpieņem lēmums, vai tā ir gatava piekrist šādiem nosacījumiem un virzīties uz konstruktīvākām sarunām ar Ukrainu sadarbībā ar ASV.

"Manuprāt, Ukrainas likme ir uz to, ka Krievijai būs grūti piekrist pamieram. Savukārt tas varētu radīt saspīlējumu starp ASV un Krieviju. Patlaban starp abām valstīm un to līderiem ir bijusi salīdzinoši pozitīva attiecību dinamika. Tas ir stratēģiski izdevīgs manevrs no Ukrainas puses, saprotot, ka runa nav par ilgstošu mieru. Taču tas var dot atelpu Ukrainai un pārvirzīt tālāko iniciatīvu Krievijas pusē," skaidroja pētnieks.

Pastāv priekšstats, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins ir taktiķis. Jautāts, kāda varētu būt viņa reakcija uz ASV piedāvājumu par 30 dienu pamieru ar Ukrainu, Astukevičs sacīja, ka patlaban Putins ir nedaudz neveiklā situācijā. Aizvadīto nedēļu laikā bija vērojams, ka Krievija attiecības ar ASV centusies veidot šķietami konstruktīvas - uz sadarbību vērstas, labvēlīgas attiecībā uz ASV prezidentu un viņa administrāciju.

Pēc pētnieka paustā, tā rezultātā no ASV administrācijas izskanējuši dažāda veida paziņojumi, ka Krievija vēlas mieru un ir gatava sarunām. Astukevičs uzsvēra, ka tādi bija Krievijas stratēģiskie soļi, kuriem bijis arī taustāms rezultāts, kur mēs runājam ne tikai par konflikta noregulējumu Ukrainā, bet par iespējamu ASV noteikto sankciju atcelšanu pret Krieviju, varbūtēju ekonomiskās sadarbības un diplomātisko attiecību atjaunošanu. Viņš secināja, ka savā ziņā Krievijai tas būtu izdevīgi. Tas gan kalpotu par veidu, kā reabilitēt Putinu starptautiskajā arēnā, gan uzlabotu Krievijas pozīcijas.

Pētnieks klāstīja, ka no vienas puses Krievijai būs grūti atteikties no ASV piedāvājuma, jo Krievija un Putins ASV acīs gribēs saglabāt konstruktīvā partnera tēlu. Tāpat Krievija negribēs pasliktināt attiecības ar ASV administrāciju, lai nedotu iespējas uzlabot attiecības starp ASV un Ukrainu. Astukevičs norādīja, ka saspīlējuma starp Krieviju un ASV gadījumā varētu runāt par ASV stingrāku rīcību pret Krieviju, piemēram, nodrošinot papildu atbalstu Ukrainai, ko Krievija noteikti nevēlētos.

Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks uzsvēra, ka ir arī praktiski apsvērumi, proti, frontē notiekošais, kur patlaban iniciatīva ir Krievijas pusē, un tā noteikti gribēs to saglabāt. Astukevičs norādīja, ka viens no jautājumiem varētu būt Kurska un Kurskas apgabals. Aizvadīto nedēļu laikā Krievija aktīvi virzās uz priekšu ar cerībām šīs teritorijas atbrīvot no ukraiņu karavīriem. Viņš pieļāva, ka tas varētu būt viens no atslēgas jautājumiem lēmumā par jebkādu uguns pārtraukšanu, proti, vai Krievija būs gatava piekrist 30 dienu pamieram, ja Ukrainas karavīri šo teritoriju pamet.

"Sarunu laikā esam dzirdējuši Kremļa maksimālās pozīcijas attiecībā uz Ukrainu, līdz ar to pastāv iespēja uz brīdi iepauzēt karadarbību frontes līnijās, bet turpināt politiskā dimensijā uzstāt uz savām prasībām. Krievija uzskata, ka šajās sarunās tā ir labākās pozīcijās nekā Ukraina," sacīja pētnieks.

Jautāts, vai gadījumā, ja puses vienojas par 30 dienu pamieru, šajā laikā varētu būt gaidāmas provokācijas, kurās Krievija vainotu Ukrainu, lai diskreditētu to ASV acīs un apliecinātu ASV prezidenta pārliecību, ka Ukraina ir tieši tā, kura nevēlas mieru, Astukevičs apliecināja, ka šāda veida scenārijus nevar izslēgt. Viņš norādīja, ka Krievija prasmīgi darbojas informatīvajā telpā, tikpat prasmīgi veic arī dažāda veida "viltus karoga" operācijas. Pētnieks izteica teorētisku piemēru, ja notiek "provokācija", Krievija būs spiesta uz to reaģēt, mēģinot uz Ukrainas pleciem novelt vainu par pamiera nosacījumu pārkāpšanu.

"Mēs šādas "provokācijas" nevaram izslēgt, bet patlaban mums nav pietiekami daudz informācijas par uguns pārtraukšanas nosacījumiem, vai tur ir vēl kādi zemūdens akmeņi. Taču mēnesis nav pārāk ilgs laiks, lai uguns pārtraukšanu varētu īstenot. Galvenais jautājums ir par ilgtermiņa perspektīvām," sacīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks.

Astukeviča ieskatā ir skaidrs, ka Krievijas imperiālās ambīcijas un ambīcijas attiecībā uz Ukrainu nekur nav pazudušas. Viņaprāt, jautājums ir par to, vai patlaban Krievija saredz savu mērķu sasniegšanu ar militāriem līdzekļiem vai arī politiskajā dimensijā. Viņš arī piebilda, ka atsevišķos gadījumos ASV varētu būt gatava piekāpties kaut kādām Krievijas uzstādījumiem attiecībā, piemēram, uz jaunu prezidenta vēlēšanu rīkošanu Ukrainā, par Ukrainas okupēto teritoriju neatdošanu.

"Krievija izmantos iespēju politiskā dimensijā turpināt karadarbību ar politiskiem līdzekļiem. Ja Krievija redzēs, ka šādā veidā tā nespēj panākt mērķus, karadarbība varētu arī atsākties. Protams, patlaban ir ļoti daudz spekulāciju un mainīgo, ņemot vērā to, ka, kopš amatā stājusies jaunā ASV administrācija, tā ir bijusi ļoti neprognozējama, līdz ar to mēs vēl varam sagaidīt daudz ko," teica Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks.