ES un Moldova vienojas par energoapgādes drošības plānu

Pasaule
LETA 20:36, 04.02.2025 0

Eiropas Savienība (ES) un Moldova otrdien vienojušās par energoapgādes drošības plānu, kura mērķis ir izbeigt valsts atkarību no Krievijas piegādēm un integrēt to 27 valstu bloka tīklā.

 

Eiropas Komisija (EK) paziņoja, ka Moldova šogad saņems 250 miljonus eiro - 40% no tiem līdz aprīļa vidum.

Jau ziņots, ka Krievijas enerģētikas grupa "Gazprom" no 1.janvāra pārtrauca gāzes piegādes Moldovai, un Moldovas separātiskajā Piedņestras reģionā janvārī simtiem tūkstošu cilvēku palika bez apkures un karstā ūdens.

Lēmumu pārtraukt gāzes piegādes Moldovai "Gazprom" pamatoja ar it kā Kišiņevas atteikumu risināt jautājumu par parādu saistībā ar gāzes piegādēm. Moldova noliedz, ka būtu parādā "Gazprom" 790 miljonus ASV dolāru (757,1 miljons eiro).

Gadu mijā stājās spēkā arī Ukrainas lēmums nepagarināt līgumu par Krievijas gāzes tranzītu uz Eiropas valstīm.

Maskava pārstāja piegādāt gāzi Kučurganas termoelektrostacijai - Moldovas lielākajai elektrostacijai, kas atrodas Piedņestras reģionā.

EK paziņoja, ka tās finanšu pakete sniegs atbalstu patērētājiem Moldovā, palīdzot viņiem apmaksāt augošos elektrības rēķinus. Aptuveni 60 miljoni eiro paredzēti 350 000 cilvēku, kas palikuši aukstumā Piedņestrā.

Moldova pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā palika pilnībā atkarīga no Maskavas dabasgāzes, taču kopš tā laika centusies dažādot un paplašināt savus enerģijas avotus.

Piedņestra, kas atrodas Dņestras kreisajā krastā un robežojas ar Ukrainu, ir starptautiski atzīta par Moldovas teritorijas sastāvdaļu, taču kopš PSRS sabrukuma to kontrolē prokrieviskie separātisti. Šajā teritorijā izvietots arī tā dēvēto krievu miera uzturētāju kontingents, kura sastāvā ir 1500 vīru.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Pasaule Melnkalnes ministrs: Krievija mēģina ietekmēt iekšpolitiku Eiropā

Krievijas centieni ietekmēt iekšpolitiku notiek katrā Eiropas valstī un citviet, tādu pārliecību ceturtdien preses konferencē pauda Melnkalnes premjerministra vietnieks ārlietu un Eiropas lietu jautājumos Filips Ivanovičs, taujāts, vai šādi mēģinājumi novēroti Melnkalnē.

Pasaule Krievu uzbrukumā Kijivai nogalināti astoņi cilvēki

Krievijas armija ceturtdienas rītā ar uzbrukuma lidrobotiem un raķetēm devuši triecienu Kijivai, nogalinot vismaz astoņus cilvēkus un 45 ievainojot, ziņo pilsētas amatpersonas.

Pasaule Visas NATO dalībvalstis šogad aizsardzībai beidzot atvēlēs 2% no IKP

Šogad visas NATO dalībvalstis sasniegs jau sen izvirzīto mērķi aizsardzībai atvēlēt vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), taču tikai trīs, tajā skaitā Latvija, šobrīd sasniedz jaunizvirzīto mērķi - 3,5% no IKP, teikts kārtējā alianses ziņojumā.

Pasaule Argentīnas prezidents apmētāts ar akmeņiem vēlēšanu kampaņas pasākumā

Argentīnas prezidents Havjers Milejs trešdien tika apmētāts ar akmeņiem vēlēšanu kampaņas pasākumā pie Buenosairesas.

Lasiet arī

Pasaule Moldovas prezidenta vēlēšanās uzvarējusi Sandu

Moldovas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā svētdien uzvarējusi līdzšinējā proeiropeiskā prezidente Maija Sandu, pēc 99,19% vēlēšanu protokolu apkopošanas pavēstīja Centrālā vēlēšanu komisija.

Pasaule Moldovā notiek prezidenta vēlēšanu otrā kārta

Moldovā svētdien notiek prezidenta vēlēšanu otrā kārta, un tajā par valsts galvas amatu sacenšas pašreizējā prezidente Maija Sandu un opozīcijas Sociālistu partijas kandidāts Aleksandrs Stojanoglo.

Pasaule Moldovā referendumā ar minimālu pārsvaru atbalstīts eiropeiskais ceļš

Moldovas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā uzvarējusi pašreizējā proeiropeiski noskaņotā prezidente Maija Sandu, referendumā vēlētāji ar minimālu balsu pārsvaru atbalstījuši eiropeiskā ceļa izvēli, pirmdien paziņoja Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).

Pasaule Moldovā referendumā noraidīta eiropeiskā ceļa izvēle

Moldovas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā, spriežot pēc sākotnējiem rezultātiem, uzvarējusi pašreizējā proeiropeiski noskaņotā prezidente Maija Sandu, taču referendumā vēlētāji noraidījuši eiropeiskā ceļa izvēli.