Vācijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pērn samazinājies par 0,2%, tādējādi lejupslīde Eiropas lielākajā ekonomikā reģistrēta otro gadu pēc kārtas, liecina valsts statistikas biroja "Destatis" sākotnējie dati.
Sākotnējās aplēses par pērnā gada pēdējo ceturksni arī norāda, ka Vācijas ekonomika oktobrī-decembrī samazinājusies par 0,1%.
Vācijas ekonomiku pēdējos gados negatīvi ietekmējušas augstas enerģijas izmaksas, ilgstošs augstas inflācijas periods un vājš patērētāju pieprasījums.
Vairākās svarīgās nozarēs, tostarp ķīmiskās rūpniecības un autoražošanas nozares, lieli uzņēmumi paziņojuši par darbavietu likvidēšanu un izmaksu samazināšanas pasākumiem.
Tāpat ekonomikas izaugsmi palēninājusi pieprasījuma samazināšanās ārvalstīs pēc Vācijā ražotajām precēm.
Vācijas centrālā banka "Bundesbank" decembrī būtiski samazināja valsts ekonomikas izaugsmes prognozes nākamajiem diviem gadiem, norādot, ka Eiropas lielāko ekonomiku sagaida ilgstošs vājas ekonomiskās aktivitātes periods.
"Bundesbank" prognozē, ka Vācijas ekonomika 2025.gadā pieaugs vien par 0,2%, nevis par 1,1%, kā tika lēsts jūnijā. Savukārt 2026.gadam valsts iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi banka samazinājusi no 1,4% līdz 0,8%.