Pētnieks: Trampa prezidentūra padarīs ASV ārpolitiku mazāk prognozējamu

Viņš atzīmēja, ka Trampa kabineta dalībnieki ir pretrunīgas personības, kuras būs jāapstiprina ASV Senātam. LĀI pētniekam nav šaubu, ka nākamais valsts sekretārs Marko Rubio saņems ASV Senāta atbalstu, ņemot vērā viņa pieredzi senatora amatā, reputāciju un arī viņa uzskatu atbilstību, kas nodrošinās ASV ārpolitikas kontinuitāti.

Pēc Šrādera paustā, Trampa komandā būs dažādas personas, par kuru reputāciju ir jautājumi. Piemēram, ASV armijas veterāna un telekanāla "Fox News" programmas vadītāja Pīta Hegseta, kurš izraudzīts aizsardzības sekretāra amatam, apstiprināšana ASV Senātā varētu būt izaicinoša, neraugoties uz to, ka viņš senatoriem ir aktīvi mēģinājis pamatot atbilstību amatam.

"Jāsaprot, ka patlaban ASV Senātu pilnībā kontrolē Republikāņu partija, kuras nominētais kandidāts Tramps uzvarēja vēlēšanās. Tāpēc jebkuru pozīciju un nomināciju apstiprināšana ASV Senātā ir daudz vienkāršāka nekā tad, ja to kontrolētu Demokrātu partija," teica LATO valdes loceklis.

Viņaprāt, ļoti svarīgu pozīciju Tramps uzticējis bijušajai demokrātei Talsijai Gabardei, kura uzraudzīs visas 18 ASV drošības aģentūras. Šrāders klāstīja, ka viņas personība ir pretrunīga - krievi Gabardi ir nosaukuši par savu aģenti vai arī personu, kas varētu atbalstīt krievu interešu vai naratīvu klātbūtni ASV ārpolitikā.

Eksperts skaidroja, ka ASV nacionālās drošības aģentūras spēlē nozīmīgu lomu, jo tās piegādā informāciju politikas lēmumu pieņēmējiem un arī citām aģentūrām, kuras atbild par drošības un ārpolitikas jautājumiem, lai varētu pieņemt atbilstošus lēmumus. Viņš arī pieminēja, ka ne mazāk svarīgi ir divi amati, kam nav vajadzīgs ASV Senāta apstiprinājums. Runa ir nacionālās drošības padomnieka amatu, kuram izraudzīts armijas veterāns, kongresmenis Maikls Volcs, un īpašā pārstāvja Ukrainas un Krievijas jautājumos amatu, kuram noskatīts atvaļinātais ģenerālleitnants Kīts Kellogs.

LĀI pētnieks atzīmēja, ka Kellogs bija viens no tiem, kurš izstrādāja miera plānu un atbalstīja "America First" pozīciju. Šrāders pieminēja, ka šajā miera plānā ir daudzi priekšlikumi, kas ne Ukrainai, ne Eiropai nebūtu pieņemami, piemēram, ieroču piegādes būtu atkarīgas no tā, vai Ukraina pieņem ASV miera plānu, kas paredz Ukrainas atteikšanos no iestāšanās un dalības NATO vai arī Eiropas valstu un ASV kopīgu lēmumu neuzņemt Ukrainu aliansē.

"Tāpat ASV miera plāns paredz, ka karu var "iesaldēt" esošajās Ukrainas teritorijās, kuras patlaban kontrolē Krievija. Tas nozīmē, ka apmēram 20% okupētās teritorijas, ieskaitot Krimu, pārietu Krievijas pārziņā un tiktu veidota demilitarizēta buferzona starp Krieviju un Ukrainu. Tā būtu plašas pelēkās zonas ieviešana, no kuras Baltijas valstis un Centrālaustrumu Eiropas valstis gribētu izvairīties," teica eksperts.

Viņaprāt, šķiet dīvains ASV miera plāna priekšlikums mazināt pret Krieviju noteiktās sankcijas, tomēr plānā ir iekļauts svarīgs aspekts, kas būtu Ukrainas interesēs - dažādi nodokļi un nodevas no Krievijas energoresursu tirdzniecības, ko varētu novirzīt Ukrainas rekonstrukcijai. Šrādera ieskatā, tas ir vienīgais punkts, par kuru varētu vienoties eiropieši, amerikāņi un ukraiņi, taču citi punkti ir pretrunā ar Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska miera plānu, ar kuru viņš iepazīstināja gan ASV, gan arī Eiropas līderus.

Tāpat eksperts atzīmēja, ka plāns un politikas rekomendācijas ir tapušas pirms vēlēšanām. Viņaprāt, tas nozīmē, ka plānos ir arī populisma elementi. Kellogam kā diplomātam, kurš mēģinās atrisināt šo konfliktu, runājot ar amerikāņiem, eiropiešiem, ukraiņiem un, iespējams, arī ar krieviem, būs jāpanāk kompromiss. Tas varētu būtiski atšķirties no tā, kādi ir bijuši priekšvēlēšanu solījumi.

Šrāders norādīja, ka Kellogs nedarbosies viens un viņam noteikti būs prezidenta administrācijas atbalsts, taču ir arī nacionālās drošības padomnieks Volcs, kurš Republikāņu partijā, ASV Kongresā un plašākā sabiedrībā zināms kā cilvēks, kurš atbalsta radikālu politiku pret Ķīnu un Irānu. LATO valdes loceklis skaidroja, ka Ķīna un Irāna ir vienas no tuvākajām Krievijas sabiedrotajām. Tas nozīmē, ka, veidojot ASV ārpolitiku, Kellogam būs jāatrod kopsaucējs ar pārējiem administrācijas locekļiem.

"Šeit arī izgaismojas pretrunas. No vienas puses Tramps darbam savā administrācijā izvēlējies cilvēku, kurš pirms vēlēšanām piedalījies politikas piedāvājumā Krievijas kara pārtraukšanai pret Ukrainu. No otras puses ir nacionālās drošības padomnieks, kuram būs svarīga loma ASV administrācijā, un kurš Krieviju varētu uzskatīt par Irānas un Ķīnas sabiedroto," uzsvēra Šrāders.

Viņaprāt, ņemot vērā šīs pretrunas, ASV ārpolitika pret Krieviju varētu būt drastiska. LĀI pētnieks norādīja uz jau redzamām pazīmēm, piemēram, ASV politikas debatēs līdz ar Trampu ievēlētais viceprezidents Džei Dī Venss ir teicis, ka gan eiropiešiem, gan amerikāņiem ir jāsēžas pie sarunu galda, lai atrisinātu karu. Tāpat tika vainota aizejošā ASV prezidenta Džo Baidena administrācija par to, ka karš vispār ticis uzsākts, norādīts arī uz Baidena administrācijas nespēju pieņemt izšķirošus lēmumus. Pieminēta arī ASV prezidenta ārpolitika, kas neesot bijusi pietiekami efektīva un arī pats Baidens neesot bijis pietiekami izlēmīgs ārpolitikā, lai karu pārtrauktu daudz ātrāk.

"Varam tikai cerēt, ka šajā neprognozējamā vidē un dažādu pretrunīgu personību iekļaušanā Trampa administrācijas vadošajos ārpolitikas un drošības politikas amatos eiropiešu, ukraiņu un amerikāņu ārpolitikas pozīcijas saskanēs ar Ukrainas miera plāna prasībām," pauda LATO valdes loceklis.

Viņš arī norādīja, ka jebkurš iesaldēts konflikts vai īstermiņa karadarbības pārtraukšana novedīs pie tā, ka Krievija varēs vēlreiz bruņoties un īstenot savas drošības intereses, piemēram, pilnībā okupējot Ukrainu, cenšoties šķelt NATO un izvēršot karadarbību kādā citā valstī. Pētnieka ieskatā šāds scenārijs nebūs izdevīgs ne Eiropai, ne Ukrainai, ne ASV, tādēļ ir jāraugās uz to, lai Ukrainas piedāvātais miera plāns tiktu ņemts vērā ASV ārpolitikā. Šrāders uzsvēra, ka Ukrainas un Eiropas līderi var spēlēt būtisku lomu politikas formulēšanas procesā.

"Ņemot vērā to, ka ASV ārpolitika pret Ukrainu varētu mainīties ieroču piegāžu ziņā, vai arī [ja] mainās ASV redzējums par kara Ukrainā pārtraukšanu, svarīga loma ir Polijas premjerministram Donaldam Tuskam. Polijas līderi ir skaidri norādījuši, ka Eiropai ir jāmaina sava ārpolitika un drošības politika pret Ukrainu, lai Eiropa spētu nodrošināt Ukrainu ar ieroču piegādēm gadījumā, ja ASV samazina ieroču piegādes, vai arī pilnībā tās pārtrauc," skaidroja LĀI pētnieks.

Šrāders atzīmēja, ka Polijas uzskati par kara atrisinājumu ir tuvu tiem, kādi ir Ukrainā. Eksperts secināja, ka Polijas nostāja būtu vēlama Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm un citām valstīm, lai atjaunotu drošības arhitektūru Eiropā un atturētu Krieviju no uzbrukumiem NATO, pārtrauktu karu Ukrainā un atturētu Krieviju no tālāku teritoriju sagrābšanu tās pierobežā.