NATO sola militāro palīdzību Ukrainai 2025.gadā vismaz 40 miljardu eiro apmērā

Pasaule
LETA 06:48, 11.07.2024 0

NATO līderi trešdien alianses samitā Vašingtonā apsolīja, ka nākamgad Ukrainai tiks piešķirta militārā palīdzība vismaz 40 miljardu eiro apmērā, lai palīdzētu tai cīnīties pret Krieviju.

 
Foto: twitter

Alianses līderi vienojās, ka NATO dalībvalstīm jāpiešķir ilgstoša palīdzība drošības jomā Ukrainas bruņotajiem spēkiem, un uzņēmās saistības par militārās palīdzības apjomu 2025.gadam.

"Mēs apstiprinām apņēmību atbalstīt Ukrainu, lai attīstītu spēku, kas spētu uzvarēt Krievijas agresiju šodien un apturēt to nākotnē. Alianses dalībvalstis ar proporcionāliem ieguldījumiem ir nodomājušas piešķirt minimālo bāzes finansējumu 40 miljardu eiro apmērā nākamā gada laikā, un piešķirt drošības palīdzību ilgtspējīgā līmenī, lai Ukraina uzvarētu," teikts samita deklarācijā, kas tika vienprātīgi pieņemta.

Alianse arī uzņēmās saistības par ilgtermiņa palīdzību Ukrainas bruņotajiem spēkiem, lai nodrošinātu militāro palīdzību Ukrainai stabilā līmenī, ņemot vērā Ukrainas vajadzības, nacionālās budžeta procedūras un divpusējās vienošanās drošības jomā, kuras NATO dalībvalstis ir noslēgušas ar Ukrainu.

Palīdzības koordinēšanai tiks izveidota NATO Drošības un apmācības atbalsta struktūra Ukrainai (NSATU), īpaši norādot, ka šādas pastāvīgas struktūras pastāvēšana "saskaņā ar starptautiskajām tiesībām nepadarīs NATO par konflikta pusi". NSATU būs atbildīga par Ukrainas armijas un drošības spēku pārveidošanu, lai tos turpmāk integrētu NATO.

Nākamgad NATO samitā Hāgā valstu un valdību vadītāji plāno pārskatīt dalībvalstu dalības maksas apjomu. Nākamajos NATO samitos ir iespējama arī palīdzības summas Ukrainai pārskatīšana, ņemot vērā Ukrainas vajadzības.

Tiks izveidots kopīgs NATO un Ukrainas analīzes, apmācības un izglītības centrs, lai gūtu mācību no kara un padziļinātu Ukrainas un NATO sadarbības spējas.

Samitā deklarācijā arī paziņots par nodomu stiprināt pretgaisa aizsardzības līdzekļus NATO austrumu flangā. "Mēs esam apņēmības pilni atturēt un aizsargāties pret visiem gaisa un raķešu draudiem, uzlabojot mūsu integrēto pretgaisa un pretraķešu aizsardzību," teikts deklarācijā.

Pievēršoties tieši Krievijai, deklarācijā nosodīta Krievijas bezatbildīgā kodolretorika un signāli, tostarp tās paziņojumi par kodolieroču izvietošanu Baltkrievijā, kas liecina par stratēģiskas iebiedēšanas nostāju. Citā deklarācijas punktā teikts, ka kodolatturēšana joprojām ir alianses drošības stūrakmens, kura mērķis ir saglabāt mieru, novērst iebiedēšanu un atturēt no agresijas.

"Krievija ir arī pastiprinājusi savas agresīvās hibrīdās darbības pret sabiedrotajiem. Tas ietver sabotāžu, vardarbības aktus, provokācijas pie alianses robežām, nelegālās migrācijas izmantošanu, ļaunprātīgas kiberdarbības, elektronisko iejaukšanos, dezinformācijas kampaņas, ļaunprātīgu politisko ietekmi un ekonomisko spiedienu," teikts deklarācijā.

Deklarācijā ir arī nosauktas četras valstis, kas veicina Krievijas agresiju pret Ukrainu: Baltkrievija, Irāna, Ziemeļkoreja un Ķīna. Irāna ir īpaši pieminēta šādi: "Jebkāda ballistisko raķešu un ar tām saistīto tehnoloģiju nodošana no Irānas Krievijai nozīmētu būtisku eskalāciju."

Ķīna esot sniegusi "izšķirošu" atbalstu Krievijas aizsardzības rūpniecības bāzei. "Mēs aicinām Ķīnu kā ANO Drošības padomes pastāvīgo locekli, kurai ir īpaša atbildība aizstāvēt ANO Statūtu mērķus un principus, pārtraukt jebkādu materiālu un politisku atbalstu Krievijas militārajiem centieniem. Tas ietver divējāda lietojuma materiālu, piemēram, ieroču sastāvdaļu, iekārtu un izejvielu, ko izmanto kā izejmateriālus Krievijas aizsardzības nozarei, nodošanu. Ķīna nevar kurināt lielāko karu Eiropā jaunāko laiku vēsturē, negatīvi neietekmējot savas intereses un reputāciju," norādīja NATO dalībvalstis.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Pasaule Belgradā protestētāji pieprasa pirmstermiņa vēlēšanas

Tūkstošiem cilvēku piektdienas vakarā izgāja Serbijas galvaspilsētas ielās, pieprasot pirmstermiņa vēlēšanas.

Pasaule Tramps divkāršos muitas tarifus tēraudam līdz 50%

ASV prezidents Donalds Tramps piektdien paziņoja, ka viņš divkāršos muitas tarifus tērauda importam līdz 50%.

Pasaule Zelenskis tiekas ar ASV senatoriem, lai palielinātu spiedienu uz Maskavu

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien Kijivā tikās ar ASV senatoriem Lindsiju Greiemu un Ričardu Blūmentālu, apliecinot savu cerību uz stingrāku sankciju noteikšanu pret Krievijas kara mašinēriju.

Pasaule Izraēla pārmet Makronam "krusta karu pret ebreju valsti"

Izraēla piektdien pārmeta Francijas prezidentam Emanuelam Makronam "krusta karu pret ebreju valsti" pēc viņa aicinājumiem Eiropas valstīm ieņemt stingrāku nostāju pret Izraēlu, ja humānā situācija Gazā neuzlabosies.

Lasiet arī

Pasaule Zelenskis sola kāpināt Ukrainas ieroču ražošanu

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien paziņoja, ka plāno tālāk paplašināt Ukrainas ieroču rūpniecību aizsardzībai pret Krievijas pilna mēroga iebrukumu.

Sabiedrība Bojā gājušā Latvijas brīvprātīgā kareivja mirstīgās atliekas kremēs Ukrainā

Bojā gājušā Latvijas brīvprātīgā kareivja Ņikitas Sļadzevska ar segvārdu "Latvietis" mirstīgās atliekas kremēs Ukrainā, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretāre Diāna Eglīte.

Pasaule Mercs necer uz drīzu kara izbeigšanu Ukrainā

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs otrdien vizītē Somijā sacīja, ka viņam nav ilūziju par drīzu kara izbeigšanu Ukrainā.

Pasaule Pudāns: Tāldarbības ierobežojumu atcelšana Ukrainai ir apsveicama, bet novēlota

Vācijas, Lielbritānijas, Francijas un ASV lēmums par tāldarbības ierobežojumu atcelšana Ukrainai piegādātajiem ieročiem ir labs, taču varbūt nedaudz novēlots, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" komentēja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Kaspars Pudāns.