Kima-Putina pakts paredz tūlītēju militāro palīdzību kara gadījumā

Pasaule
LETA 07:54, 20.06.2024 0

Jaunais līgums starp Ziemeļkoreju un Krieviju paredz, ka kara gadījumā katra no pusēm izmantos visus līdzekļus, lai sniegtu nekavējošu militāro palīdzību otrai pusei, ceturtdien vēsta Phenjanas režīma kontrolētie mediji.

 

Oficiālā Korejas Centrālā ziņu aģentūra (KCNA) ziņo, ka stratēģiskās sadarbības līgums, ko Phenjanā trešdien parakstīja abu valstu diktatori - Kims Čenuns un Vladimirs Purins -, satur 4.pantu, kas paredz, ka gadījumā, ja viena no pusēm tiek ierauta karā, otrai pusei bez kavēšanās jāizmanto "visi tai pieejamie līdzekļi", lai sniegtu "militāro un cita veida palīdzību".

Līgums starp Krieviju un Ziemeļkoreju veido ciešākās saites kopš Aukstā kara beigām.

Rietumos pieaug bažas, ka apmaiņā pret Maskavai nepieciešamo munīciju tās uzsāktajā karā pret Ukrainu, Krievija Phenjanai varētu nodot tehnoloģijas, kas vairotu Ziemeļkorejas kodolieroču un raķešu programmu bīstamību.

Pēc abu diktatoru tikšanās Kims paziņoja, ka tas ir "spēcīgākais līgums", kāds slēgts starp abām valstīm, un tagad sadarbība starp tām pacelta alianses līmenī.

Viņš arī solīja Krievijai pilnīgu atbalstu tās karā pret Ukrainu.

Ziemeļkoreja 1961.gadā ar toreizējo PSRS parakstīja līgumu, kas, kā uzskata eksperti, garantēja Maskavas militāru iejaukšanos, ja Phenjana tiktu pakļauta uzbrukumam. Pēc PSRS sabrukuma šis līgums zaudēja spēku un 2000.gadā tika aizstāts ar jaunu līgumu, kas nesaturēja tik stingras drošības garantijas.

Dienvidkorejas amatpersonas paziņojušas, ka joprojām izvērtē Kima un Putina samita rezultātus, tajā skaitā Maskavas sniegtās garantijas Phenjanai.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Pasaule Eirodeputāte no Latvijas iecelta par galveno ziņotāju Krievijas jautājumos

Deputāte, pildot doto mandātu darbam Eiropas Parlamentā, turpina darbu Ārlietu komitejā, kā arī Starptautiskās Tirdzniecības komitejā un Kultūras un izglītības komitejā kā aizstājēja. Sandra Kalniete ir Latvijas delegācijas vadītāja Eiropas Tautas partijas (ETP) frakcijā, kas ir lielākā Eiropas Parlamentā kopš 1999.gada. 2024.gada vēlēšanās labēji centriskā politiskā grupa saglabāja līderpozīcijas un tajā apvienojušies 188 deputāti no visām ES dalībvalstīm.

Pasaule ASV Tieslietu ministrija pieprasa Chrome atdalīšanu no Google

ASV Tieslietu ministrija trešdien pieprasījusi tiesai likt tehnoloģiju uzņēmumam "Google" pārdot plaši izmantoto interneta pārlūkprogrammu "Chrome".

Pasaule Krievija pirmo reizi izšauj uz Ukrainu starpkontinentālo ballistisko raķeti

Krievija šorīt uzbrukumā Dņipro pirmo reizi izmantojusi starpkontinentālo ballistisko raķeti "Rubež", paziņojuši Gaisa spēki.

Pasaule Izraēlas triecienos Sīrijas pilsētai Palmīrai nogalināti 36 cilvēki

Izraēlas gaisa triecienos Sīrijas pilsētai Palmīrai trešdien nogalināti 36 cilvēki un ievainoti vairāk nekā 50, paziņoja Sīrijas Aizsardzības ministrija.

Lasiet arī

Pasaule Lielbritānija tur aizdomās Krieviju par spridzekļa ievietošanu lidmašīnā

Lielbritānijas pretterorisma policija izmeklē, vai spridzekli pakā, kas aizdegās noliktavā pēc izkraušanas no lidmašīnas, nav ievietojuši Krievijas aģenti.

Pasaule Krievijā pēc 67 dienām Ohotskas jūrā izglābts vīrietis

Krievijā izglābts vīrietis, kurš 67 dienas dreifējis piepūšamā laivā Ohotskas jūrā, taču viņa brālis un brāļadēls ir miruši, otrdien paziņojušas amatpersonas.

Pasaule Krievijas opozīcijas aktīviste tiesā pārgriež vēnas

Krasnojarskas tiesā Krievijas opozīcijas aktīviste Olga Suvorova otrdien pārgriezusi rokas vēnas, protestējot pret tiesas spriedumu, pavēstījusi sieviešu tiesību kustība "Mjagkaja sila" (Maigais spēks).

Pasaule Mediji: Krievija sistemātiski nodarbojas ar spiegošanu Baltijas jūrā

Krievija sistemātiski vāc informāciju par gāzes cauruļvadiem, datu kabeļiem, vēja ģeneratoru parkiem un militāro infrastruktūru Baltijas jūrā, vēsta Vācijas mediji.