Somijas premjerministrs kritizē Lietuvas reakciju

Pasaule
VS.LV 17:20, 22.05.2024 0

Somijas premjerministrs Peteri Orpo kritizējis Lietuvas reakciju uz izskanējušo informāciju, ka Krievija varētu vienpusēji mainīt robežas Baltijas jūrā.

 

Somijas laikrakstam "Ilta-Sanomat" Orpo teica, ka "Somijā mēs vienmēr vispirms detalizēti iepazīstamies ar faktiem un tad izdarām secinājumus".

Arī Somijas ārlietu ministre Elīna Valtonena uzsvēra, ka nekas neliecina, ka informācija par jūras robežu pārdefinēšanu ir Krievijas provokācija.

Baltijas jūras reģionā sašutumu izraisīja Krievijas laikrakstā "The Moscow Times" publicētā informācija, ka Krievija vienpusēji varētu mainīt valsts jūras robežas ar Lietuvu un Somiju Baltijas jūrā.

Reaģējot uz to Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis paziņoja, ka tā ir Krievijas hibrīdoperācija un "acīmredzama eskalācija". Viņš gan uzsvēra, ka līdz šim izskanējušais ir neoficiāla informācija, kuras mērķis varētu būt radīt apjukumu kaimiņvalstīs. Kā teica Landsberģis, Krievijas mērķis ir pārbaudīt "mūsu institūciju reakciju, vai ir kāda šķelšanās, vai tāda ir iespējama".

Arī Lietuvas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Krievijas rīcība ir uzskatāma par apzinātu, mērķētu un situāciju saasinošu provokāciju ar mērķi iebiedēt kaimiņvalstis un to sabiedrības. Kā informēja Landsberģis, ministrija drīzumā plāno izsaukt Krievijas vēstniecības pārstāvi, lai lūgtu paskaidrojumu par izskanējušo situāciju.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda pieļāva, ka jūras robežu pārskatīšana varētu būt plašāka Krievijas rīcība pret NATO.Prezidents atgādināja, ka jebkuras izmaiņas Lietuvas un Krievijas līgumā par valsts robežu, kas tika parakstīts 1997.gadā un stājās spēkā 2003.gadā, "būs vienpusējs starptautiskā līguma pārkāpums".

"The Moscow Times" vēstīja, ka izstrādāts Krievijas valdības lēmuma projekts, lai vienpusēji mainītu valsts jūras robežas ar Lietuvu un Somiju. Saskaņā ar šo Aizsardzības ministrijas sagatavoto dokumentu Krievija grasās pasludināt par saviem iekšējiem jūras ūdeņiem akvatorija daļu pie Kēnigsbergas (Karaļauču) anklāva Baltijskas (Pillavas) un Zeļenogradskas (Krancas) pilsētām, kā arī Somu līča austrumos.

Šim nolūkam paredzēts mainīt ģeogrāfiskās koordinātas punktiem, kuri nosaka izejas līniju stāvokli, no kurām tiek mērīti Krievijas teritoriālie jūras ūdeņi, kā arī pierobežas un salu zona. Uz Lietuvas robežas ir plānots pārskatīt Kuršu jomas zonu, Taranas zemesraga un uz dienvidiem no tā esoša zemesraga rajonus, kā arī Vislas strēles zonu.

Savukārt uz Somijas robežas iecerēts koriģēt koordinātas Jahi, Sommersas, Hoglandes, Rodšēras, Mazās Tjutersas, Vigrundas salu zonā, kā arī pie Narvas upes ziemeļu ieejas zemesraga, teikts lēmuma projekta pielikumā.

Pašreizējās ģeogrāfiskās koordinātas ir noteiktas ar PSRS Ministru padomes 1985.gada lēmumu, un projekta autori apgalvo, ka tās "nepilnīgi atbilst mūsdienu ģeogrāfiskajai situācijai". Tajās punkti tikuši fiksēti "pēc maza mēroga jūras navigācijas kartēm", kuras pamatotas ar 20.gadsimta vidus darbiem, bet tas "neļauj noteikt iekšējo jūras ūdeņu ārējo robežu", sacīts dokumentā.

Krievijas Aizsardzības ministrija ierosina daļēji "atzīt par spēkā neesošu" minētā PSRS Ministru padomes lēmuma sadaļu "Baltijas jūra".Krievijas valsts propagandas aģentūra "Interfax", atsaucoties uz avotu militāri diplomātiskajās aprindās, trešdienas pēcpusdienā ziņo, ka Krievija neplāno pārskatīt robežas Baltijas jūrā. Nodoms esot pārskatīt koordinātas, pēc kurām tiek definēta valsts robeža, jo pašreizējiem koordinātu punktiem neesot nepārtrauktības, kas nozīmē, ka valsts ūdeņu robežas nav iespējams noteikt precīzi.Trešdienas pēcpusdienā no Krievijas tiesību normu vietnes bija izņemts dokuments par plānotajām izmaiņām teritoriālajos ūdeņos.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Pasaule Baidens plāno norakstīt Ukrainas parādu 4,65 miljardu dolāru apjomā

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija informējusi Kongresu, ka plāno norakstīt Ukrainas parādu 4,65 miljardu dolāru (4,4 miljardu eiro) apjomā, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg".

Pasaule ES jāizmanto visas iespējas, lai samazinātu ienākumus Krievijas budžetā

Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže piedalījās Eiropas Savienības tirdzniecības politikas sanāksmē.

Pasaule Lielbritānija par korupciju nosaka sankcijas Lembergam un viņa meitai Līgai

Lielbritānija ceturtdien noteikusi sankcijas pret astoņām personām - dažādu valstu pilsoņiem -, kurus varasiestādes apsūdz plaša mēroga starptautiskā korupcijā, un viņu vidū ir bijušais Ventspils mērs Aivars Lembergs un viņa meita Līga.

Pasaule Eirodeputāte no Latvijas iecelta par galveno ziņotāju Krievijas jautājumos

Deputāte, pildot doto mandātu darbam Eiropas Parlamentā, turpina darbu Ārlietu komitejā, kā arī Starptautiskās Tirdzniecības komitejā un Kultūras un izglītības komitejā kā aizstājēja. Sandra Kalniete ir Latvijas delegācijas vadītāja Eiropas Tautas partijas (ETP) frakcijā, kas ir lielākā Eiropas Parlamentā kopš 1999.gada. 2024.gada vēlēšanās labēji centriskā politiskā grupa saglabāja līderpozīcijas un tajā apvienojušies 188 deputāti no visām ES dalībvalstīm.

Lasiet arī

Interesanti fakti Dabas muzejs piedāvā ienirt Baltijas jūras dzīlēs (+VIDEO)

pašs eksemplārs izstādē ir delfīnu dzimtas zīdītāja - afalīnas - skelets.

Sabiedrība Dabas sargi aicina nepieļaut akvakultūras sprostu izveidi Rīgas jūras līcī

Vides konsultatīvās padome izteikusi bažas par plānoto akvakultūras sprostu ierīkošanu Rīgas jūras līcī pie Rojas un Mērsraga, norādot uz būtiskiem draudiem Baltijas jūras ekosistēmai un starptautisko saistību vides aizsardzībā neievērošanu, informē Pasaules Dabas fonda (PDF) komunikācijas vadītāja Daina Šteinberga.

Pasaule Pērn nogrimuši mazāk kuģu, bet pirātisma draudi auguši

Pasaules jūru un okeānu ūdeņos nogrimušo kuģu skaits pērn sasniedzis rekordzemu atzīmi, tomēr pirātisma draudi palielinājušies, teikts Vācijas apdrošināšanas uzņēmuma "Allianz Commercial" ziņojumā.

Pasaule Pasaules dabas fonds: Jau viena trešdaļa Baltijas jūras ir mirusi

Baltijas jūra ir sliktā ekoloģiskā stāvoklī un nepieciešama nekavējoša rīcība vides uzlabošanai, pēc aprīļa izskaņā Rīgā notikušās Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas (HELCOM) ministru sanāksmes šādu paziņojumu izplatījis Pasaules dabas fonds (WWF).