Arī otrajā referendumā Lietuvā pietrūkst atbalsta dubultpilsonības atļaušanai

Kā liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publiskotie provizoriskie dati pēc gandrīz visu balsu saskaitīšanas, svētdien notikušajā referendumā piedalījās 1 396 828 cilvēki jeb 59% vēlētāju.

No tiem 1 011 014 cilvēku jeb 73,9% atbalstīja piedāvātās izmaiņas pilsonības jautājumā, taču ar to bija par maz.

Lai pilsonības grozījums konstitūcijā tiktu pieņemts, par to jānobalso vismaz pusei balsstiesīgo. Kopumā šogad vēlētāju sarakstos bija 2 385 234 cilvēki. Līdz ar to valsts pamatlikuma grozījumu atbalstam bija nepieciešams savākt 1 192 617 balsu.

Arī 2019.gada maijā kopā ar prezidenta vēlēšanām Lietuvā tika rīkots referendums par dubultpilsonības piešķiršanas iespēju paplašināšanu Lietuvā, bet arī tolaik atbalsts šai iecerei izrādījās nepietiekams.

Lai gan dubultpilsonību referendumā atbalstīja vairāk nekā 900 000 vēlētāju jeb 73% no visiem balsojušajiem, konstitūcijas grozījumu pieņemšanai pietrūka aptuveni 300 000 balsu.

Juridiski saistošais referendums svētdien bija par konstitūcijas normu, kas reglamentē pilsonības iegūšanas kārtību.

Pašlaik konstitūcijas 12.pants ir šāds: "Lietuvas Republikas pilsonību var iegūt no dzimšanas vai ar citu pamatojumu, kas paredzēts likumā. Izņemot likumā noteiktos gadījumus, neviens nevar būt vienlaikus Lietuvas Republikas un citas valsts pilsonis. Lietuvas Republikas pilsonības iegūšanas vai zaudēšanas procedūra tiek noteikta ar likumu."

Savukārt referendumā tika balsots par šo pantu šādā redakcijā: "Lietuvas Republikas pilsonību var iegūt no dzimšanas vai ar citu pamatojumu un kārtībā, kas noteikta konstitucionālajā likumā. Konstitucionālais likums nosaka arī pamatojumu un kārtību Lietuvas Republikas pilsonības zaudēšanai."

Ja šāda redakcija būtu pieņemta referendumā, no Lietuvas pamatlikuma tiktu svītrots dubultpilsonības aizliegums.

Precīzākus nosacījumus, procesu un citus jautājumus saistībā ar dubultpilsonības iegūšanu iecerēts noteikt konstitucionālajā likumā. Tāds likumprojekts jau ir iesniegts Seimā.

Lietuvas konstitūcijas 12.pantam, kas reglamentē pilsonības iegūšanas kārtību, noteikta stingra aizsardzība un to var mainīt vienīgi tad, ja par to referendumā nobalso vairāk nekā puse balsstiesīgo Lietuvas pilsoņu.

Pašlaik neviens, kas emigrējis no Lietuvas pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas 1990.gada 11.martā, nevar būt vienlaikus Lietuvas Republikas un citas valsts pilsonis, izņemot atsevišķus likumā paredzētus gadījumus.