Bulgārijas parlaments trešdien pieņēma konstitūcijas grozījumus, kas ierobežo prokrieviskā prezidenta Rumena Radeva pilnvaras.
Prorietumnieciskā valdošā koalīcija, kuras sastāvā ir centriskā partiju apvienība Turpinām pārmaiņas/Demokrātiskā Bulgārija (PP-DB) un konservatīvā koalīcija Pilsoņi par eiropeisku Bulgārijas attīstību/Demokrātisko spēku savienība (GERB-SDS), kopā ar turku minoritātes centrisko Kustību par tiesībām un brīvībām (DPS) atbalstīja šo likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā.
Ar 165 balsīm no 240 tika panākts divu trešdaļu vairākums, kas nepieciešams konstitūcijas grozījumu pieņemšanai, vēstīja ziņu aģentūra BTA.
Šo grozījumu mērķis ir arī tiesu neatkarības stiprināšana. Tie arī paredz, ka dubultpilsoņi, kuriem līdz ar Bulgārijas pilsonību ir vēl citas valsts pilsonība, var kļūt par parlamenta un valdības locekļiem tikai tad, ja nodzīvojuši Bulgārijā vismaz pēdējos 18 mēnešus.
Prezidentam būs mazāka teikšana gadījumā, ja koalīcijas valdība izjūk, jo viņš tad vairs nevarēs atlaist parlamentu.
Ieceļot pagaidu premjerministru, prezidents turpmāk varēs izvēlēties tikai starp parlamenta spīkeru un augstāko valdības amatpersonu cieša loka pārstāvjiem.
Radevs pēc balsojuma paziņoja, ka iesniegs šos grozījumus Konstitucionālajai tiesai, jo tie graujot demokrātiskas un suverēnas valsts pamatus.
Premjerministrs Nikolajs Denkovs sacīja, ka prezidents pats ir iesaistīta puse un tāpēc nav spējīgs uz objektīvu vērtējumu.
Jau vēstīts, ka parlaments decembra sākumā pārvarēja prezidenta veto attiecībā uz palīdzības paketi Ukrainai, kurā iekļauti bruņutransportieri un cits militārais aprīkojums.