Nausēda kritizē Eiropas Savienības solidaritātes mehānismu

"Mums noteikti ir jaudas uzņemt konkrētu migrantu skaitu," viņa teica, vienlaikus uzsverot, ka vispirms mehānisms ir jāaktivizē un pašlaik nav nekādu galīgo vienošanos par to.

Jūnijā Eiropadome pieņēma sākotnējo lēmumu par jaunu migrācijas politiku un obligātu līdzdalību mehānismā.

Mehānisms paredz, ka valsts ieguldījums - uzņemto bēgļu skaits vai piešķirtā finansējuma apmērs - tiktu aprēķināts katru gadu, ņemot vērā valsts iedzīvotāju skaitu un iekšzemes kopproduktu. Katra valsts varētu izlemt, vai pieņemt migrantus vai veikt monetāras iemaksas.

Aplēsts, ka Lietuvai būtu jāuzņem 158 migranti vai jāmaksā 3,18 miljoni eiro gadā.

Uz jautājumu, kuru iespēju Lietuva izvēlētos, Šimonīte sacīja, ka ir piemēroti apstākļi migrantu uzņemšanai.

"Uzskatu, ka mums lieliski piemērota ir iespēja, kas ļauj mums uzņemt cilvēkus, jo 2021.gadā spējām uzņemt vairākus tūkstošus cilvēku," teica Lietuvas premjerministre, piebilstot, ka migrantus no Itālijas Lietuva spētu uzņemt kopā ar vēl 80 000 cilvēku no Ukrainas.

Savukārt Nausēda norādīja, ka ES solidaritātes mehānismā pienācīgi nav ņemts vērā Lietuvas un citu reģiona valstu ieguldījums Ukrainas kara bēgļu uzņemšanā.

"Mums jāņem vērā, ka mūsu cilvēki, mūsu valsts ir uzņēmusi daudz cilvēku no Ukrainas, kas bēg no kara šausmām, un tos, kas bēg no režīma briesmām Baltkrievijā," Nausēda teica žurnālistiem, piebilstot, ka, viņaprāt, tas nav pienācīgi atspoguļots ES migrantu sadales solidaritātes mehānismā.

Uz jautājumu, vai Lietuva uzņemtu cilvēkus, kas bēg no Kalnu Karabahas reģiona, Nausēda atzina, ka "Lietuva no solidaritātes viedokļa jau dara daudz".

Pašlaik visvairāk nelegālo migrantu ES no Āfrikas ierodas Grieķijā un Itālijā, kur pēdējā laikā strauji palielinājies migrantu skaits Lampedūzas salā.

Tikmēr Baltijas valstis un Polija cīnās pret migrantu plūsmu no Baltkrievijas, kuras režīms veicina nelegālu migrantu virzīšanu pār Eiropas Savienības ārējo robežu.