Uz jautājumu par izstāšanos no kasešu munīcijas aizlieguma konvencijas nav vienkāršas atbildes, atzinusi Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte.
"Tas ir jautājums, uz kuru nav ļoti vienkāršas atbildes," otrdien viņa teica žurnālistiem, komentējot Aizsardzības ministrijas ierosinājumu Valsts aizsardzības padomē izskatīt iespējamo izstāšanos no Konvencijas par kasešu munīciju.
Kā klāstīja Šimonīte, no vienas puses. kasešu munīcija veicinātu Lietuvas aizsardzības spējas, jo iespējamais ienaidnieks jau izmanto tādu bruņojumu, tomēr, no otras puses, izstāšanās no starptautiska līguma var kaitēt Lietuvas reputācijai.
"Tāda izšķiršanās nav tik vienkārša, kā tas šķiet idejas autoriem. Tas jāizlemj Valsts aizsardzības padomes vadītājam [Lietuvas prezidentam] un sekretariātam, kad tāds jautājums tiks iekļauts darba kārtībā," teica premjere.
Lietuvas prezidenta kancelejā pirmdien paziņoja, ka Valsts aizsardzības padomē netiek plānots drīzumā izskatīt jautājumu par izstāšanos no kasešu munīcijas aizlieguma konvencijas. Arī Seima priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nilsena atzinusi, ka neredz nepieciešamību no konvencijas izstāties.
Kā pirmdien ziņoja portāls "Delfi.lt", Lietuvas Aizsardzības ministrija ierosinājusi Valsts aizsardzības padomei apsvērt iespējas izstāties no konvencijas, kas aizliedz kasešu munīcijas izmantošanu.
Ministrijas vērtējumā kasešu munīcija ir ļoti iedarbīgs aizsardzības līdzeklis, kuru Lietuvai vajadzētu spēt izmantot.
Lietuvas Aizsardzības ministrija uzskata, ka bruņota konflikta ar Lietuvu gadījumā Krievija un Baltkrievija izmantos kasešu munīciju, kas agresorvalstīm sniegtu militāras priekšrocības.
Ministrija uzsver, ka ASV nav pievienojušās konvencijai, to nav izdarījušas arī "citas valstis, piemēram, Igaunija, Somija, Latvija, Polija, Rumānija un Turcija, kas ir mūsu sabiedrotas un ar kurām mēs plānojam savu aizsardzību pret iespējamu agresiju".
Konvencija par kasešu munīciju, kuru Lietuva ratificēja 2011.gadā, aizliedz kasešu munīcijas lietošanu, ražošanu un iegādi, kā arī izklāsta konkrētas prasības, lai risinātu tādu ieroču radītās humānās sekas.
Kasešu munīcija sprādzienā izkaisa vairākus desmitus vai simtus munīcijas daļiņu plašā apkaimē. Liela daļa munīcijas izmešanas brīdī neuzsprāgst, tādējādi radot postošas sekas vairākus tūkstošus kvadrātmetru lielā teritorijā un radot smagus ievainojumus vai letālas sekas civiliedzīvotāju vidū pat pēc karadarbības beigām.
Konvencija par kasešu munīciju izstrādāta 2008.gadā Dublinā un tika parakstīta 2008.gada 3.decembrī Oslo. Tā stājās spēkā 2010.gada 1.augustā. Konvenciju parakstījušas vairāk nekā 110 valstis. Taču konvencijas dalībvalstis nav Latvija un Igaunija, kā arī lielākās kasešu munīcijas ražotājas un krājumu īpašnieces - Ķīna, Krievija un ASV.
Jūlija vidū ASV nodeva Ukrainai kasešu munīciju, kas daudzās pasaules valstīs ir aizliegta, bet Ukrainai palīdz aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu.
Lietuvas prezidenta vadītajā Valsts aizsardzības padomē ir arī premjerministrs, parlamenta spīkers, aizsardzības ministrs un bruņoto spēku komandieris. Tajā tiek apspriesti un koordinēti nozīmīgākie valsts aizsardzības jautājumi.
Подписывайтесь на Телеграм-канал
VS.LV!
Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии
и мире!
Lasīt visus komentārus
(0)