Okupanti un mēslojums: tiesībsargs Juris Jansons skaidro, kas ir naida runa

Izmantojot naida runas vērtēšanas kritērijus, Latvijas tiesībsargs Juris Jansons veica analīzi Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) Ukrainas mākslinieku grupas "TIGOIS project" laikmetīgā tēlniecības un gleznu izstādē "Mēs uzvarēsim! Переможемо!" izvietotajam plakātam, uz kura lasāms vēstījums: "Pусский оккупант. Лучшее удобрение" (tulkojums latviešu val. "Krievu okupanti. Labākais mēslojums").

Sūdzības iesniedzēja skatījumā minētais darbs bija aicinājums uz genocīdu, nogalināšanu, kā arī tieši draudēja viņa dzīvībai.

Tiesībsarga birojs pauž: jebkāda atšķirīga mākslas darba interpretācija var būt potenciāli subjektīvi aizskaroša un attiecīgi ietekmēt dažādu sabiedrības grupu līdzāspastāvēšanu, jo sevišķi karadarbības laikā.

Tomēr, respektējot mākslas un jaunrades brīvību, izstādes kopējo politisko kontekstu saistībā ar karadarbību Ukrainā, izstādes autoru izcelsmi un izstādes mērķi, tiesībsargs secināja, ka konkrētajā situācijā nav pārkāptas vārda brīvības robežas, un nekonstatēja naida runu konkrētajā Ukrainas mākslinieku izstādē.

Vārda brīvība - viens no demokrātijas stūrakmeņiem

Satversme aizsargā mākslinieciskās, citādas jaunrades, vārda un izteiksmes brīvību. Šīs brīvības var ierobežot tikai likumā noteiktos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

Arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija paredz, ka ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) savos spriedumos vairākkārt norādījusi, ka vārda brīvībai ir ļoti plašas robežas un tā aizsargā arī tādas idejas, kas šokē un aizskar sabiedrību vai tās daļu.

Naida runa - izvērtēšanā ir svarīgs kopējais vēstījums

Visplašāk izplatītā naida runas definīcija ir iekļauta Eiropas Padomes rekomendācijā, kurā definēts, ka tā pārklāj visas izteiksmes formas, kas izplata, mudina, veicina vai attaisno rasistisku naidu, ksenofobiju, antisemītismu. Tā ietver arī citas naida formas, kas balstītas uz neiecietību, kas rodas no agresīva nacionālisma, etnocentrisma, diskriminācijas un naida pret minoritātēm, migrantiem un ārvalstu izcelsmes cilvēkiem.

Turklāt ANO un ECT normas ļauj identificēt kritērijus, pēc kuriem norobežot naida runu no pieļaujamajiem vārda brīvības izpausmes veidiem. Šos kritērijus veido - izteikumu saturs, ievērojot, kā tos uztvertu neitrāls lasītājs, teksta vērtējums kopumā, konteksts, kādā izteikumi pausti (tostarp, vai izteikumi izdarīti uz saspīlēta sociālā un politiskā fona (piem., politisks saspīlējums, bruņots konflikts, karš), izteikumu publiskums; aizskāruma pakāpe (tostarp, potenciāls novest pie sliktām konsekvencēm; vai tie var novest pie tiešas/netiešas vardarbības, naida, neiecietības); autora mērķis un ietekme uz dažādu sabiedrības grupu mierīgu līdzāspastāvēšanu. Svarīgi visus šos kritērijus vērtēt kopā, nevis tikai kādu kritēriju atsevišķi.

Izteikumu un attēla saturs

Analizējot Ukrainas mākslinieku grupas "TIGOIS project" izstādē izvietotos eksponātus, no 60 izstādītajiem darbiem īpašu uzmanību ir izpelnījies viens plakāts, kas vizuāli konfrontē skatītāju ar karadarbības vardarbības sekām - cilvēku nāvi un to, kā karalaukā nomirušā cilvēka līķis neizbēgami kļūst par mēslojumu. Vienlaikus attēlu pavadošais apgalvojums ir pausts provocējošā veidā, norādot, ka krievu karavīrs ir labākais mēslojums.

Tomēr neitrālam skatītājam konkrētais darbs raisītu asociācijas ar karadarbības sākumā 2022.gada februārī pieredzēto kādas Ukrainas civiliedzīvotājas sākto protesta akciju, piedāvājot Krievijas Federācijas karavīriem saulespuķu sēklas, lai pēc nāves viņu vietā augtu saulespuķes. Attiecīgi saulespuķes ir kļuvušas par Ukrainas pretestības simbolu. Šāds apgalvojums situācijā, kad to ir paudis Ukrainas mākslinieks, uztverams kā atbalsts Ukrainas pretestībai pret Krievijas Federācijas īstenoto karadarbību Ukrainā.

Konteksts, kādā izteikumi pausti

ECT praksē uzsvērts, ka viens no būtiskākajiem faktoriem, ko nepieciešams izvērtēt naida kurinošas runas lietās, ir vēsturiskais, politiskais un sociālais konteksts, kādā izteikumi pausti. Krievijas sāktais karš, uzbrūkot Ukrainai, ir saņēmis gandrīz vienprātīgu starptautiskās sabiedrības nosodījumu. Publiskajā telpā atrodams liels daudzums informācijas par Krievijas armijas pastrādāto vardarbību pret Ukrainas civiliedzīvotājiem Ar digitālajām ierīcēm iespējams visus nodarījumus fiksēt un nekavējoties izplatīt internetā, šī informācija nekavējoties sasniedz milzīgu cilvēku skaitu visā pasaulē. Tādējādi šos brutālos pārkāpumus nav iespējams noslēpt.

Saskaņā ar ANO datiem, kopš kara sākuma 2022.gada 24.februārī līdz 2023.gada 30.jūnijam Ukrainā nogalināti 9 177 civiliedzīvotāji, bet 15 993 civiliedzīvotāji ievainoti. Kopumā par karadarbības upuriem atzīstami 25 170 Ukrainas civiliedzīvotāji. Savu nosodījumu arī plaši paudusi Latvijas valdība.

Cik publiski un cik aizskaroši

Ukrainas mākslinieku izstāde tika izstādīta publiskā vietā, kas bija brīvi pieejama privātpersonām. Tāpat arī ažiotāža, kas izcēlās saistībā ar izstādīto darbu, palielināja cilvēku skaitu, kas uzzināja par konkrēto mākslas darbu.

Savukārt vērtējot mākslas darba aizskāruma lielumu, jāņem vērā, ka tas bija tikai viens no 60 mākslas darbiem izstādē. Jāuzsver, ka izteiksmes un mākslas brīvība ir būtiski aizsargājama cilvēka tiesība. Tie, kas rada, izpilda, izplata vai eksponē mākslas darbus, veicina ideju un viedokļu apmaiņu, kas ir būtiska demokrātiskai sabiedrībai. Vienlaikus, vērtējot mākslinieciskās jaunrades ietekmi uz sabiedrību, ir jāņem vērā, ka māksla ir uztverama un interpretējama caur katra indivīda personiskās uztveres prizmu, ko savukārt veido šī konkrētā indivīda pieredze, uzskati un vērtības. Līdz ar to dažādi cilvēki dažādi reaģē uz katru mākslas darbu, un tas ir normāli un atbilst mākslas uzdevumam - izaicināt cilvēku patstāvīgi domāt, analizēt, vērtēt. Attiecīgi izvēlētā mākslas valoda, ņemot vērā gan politisko kontekstu, gan arī autora mērķi, mazina iespējamo aizskāruma pakāpi.

Izteikumu mērķis

Skaidrojot konkrētā darba izstādīšanu publiskajā vidē, LNB norādīja, ka redzamais plakāts ir viens no mākslas darbiem, kas pauž ukraiņu mākslinieku attieksmi pret Ukrainā notiekošo karu un vardarbīgo okupāciju.

Darbs ir Ukrainas mākslinieka reakcija uz šī brīža Krievijas agresiju Ukrainā mākslas metaforas valodā. Attiecīgi secināms, ka autoru mērķis ir bijis vērst sabiedrības uzmanību uz notiekošo karadarbību, un vērsties pret okupējošo spēku īstenoto vardarbību Ukrainā.

Rezonanse sabiedrībā

Ukrainas mākslinieku izstādes izraisītā rezonanse sabiedrībā norāda, ka neizbēgami atšķirīgā mākslas darba interpretācija ir negatīvi ietekmējusi dažādu sabiedrības grupu līdzāspastāvēšanu. Sūdzības iesniedzējs ir subjektīvi uztvēris izstādē pausto vēstījumu, nevis kā atbalsta paušanu Ukrainas bruņoto spēku centieniem atvairīt Krievijas īstenoto uzbrukumu, bet gan kā vispārīgu vēršanos pret krievu tautības cilvēkiem.

Lai gan atbildīgās institūcijas ir skaidrojušas konkrēto mākslas darbu mērķi, tādējādi novēršot bažas par iespējamu vēršanos pret cilvēkiem to etniskās izcelsmes dēļ, konkrētais gadījums cita starpā atspoguļo to, cik politiski jūtīgi etniskās piederības jautājumi ir Latvijas sabiedrībā, stasta Edgars Lākutis, Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja vietnieks.